6533b831fe1ef96bd12988e4

RESEARCH PRODUCT

Akadēmiskās prokrastinācijas saistība ar studentu pašregulāciju un mācību stratēģijām

Jana Jansone

subject

akadēmiskā prokrastinācijastudentimācību stratēģijaspašregulācijaPsiholoģija

description

Pētījuma mērķis bija noskaidrot akadēmiskās prokrastinācijas saistību ar studentu pašregulāciju un mācību stratēģijām un cik lielā mērā pašregulācija un mācību stratēģijas faktori prognozē akadēmisko prokrastināciju. Pētījumā piedalījās 150 bakalaura studenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem ( M =20,55 gadi, SD =1,84 ), sievietes 83 un 67 vīrieši. Dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Akadēmiskās prokrastinācijas aptauju (Academic Procrastination Scale, McCloskey, 2011), Pašregulācijas skalu (The Self-Regulation Survey, Briley & Iran-Nejad, 2006) un Mācību stratēģijas skalu (Learning and Study Strategies Inventory, Weinstein & Palmer, 2002). Demogrāfiskie dati: dzimums, vecums, studiju kurss, specialitāte. Iegūtie rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp akadēmisko prokrastināciju, pašregulāciju un mācību stratēģijām. Starp akadēmisko prokrastināciju un trauksmi statistiski nozīmīga saistība netika konstatēta. Tika atklātas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp pašregulāciju un mācību stratēģijām. Starp aktīvo pašregulāciju un trauksmi statistiski nozīmīga saistība netika konstatēta. Regresijas analīzes rezultāts izskaidroja 58% akadēmiskās prokrastinācijas variācijas, tas nozīmē, ka statistiski nozīmīgi akadēmiskās prokrastinācijas prognozētāji ir atklāti abu avotu pašregulācija, koncentrēšanās stratēģija, laika pārvaldības stratēģija un tuvu statistiski nozīmīgam līmenim mācību palīglīdzekļu stratēģija.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/51557