6533b831fe1ef96bd129894a

RESEARCH PRODUCT

Agrīno neadaptīvo shēmu saistība ar alkohola un narkotiku atkarības risku notiesātām personām

subject

description

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kāda ir saistība starp agrīnajām neadaptīvajām shēmām un atkarības risku notiesātajiem, kuri tiek iesaistīti Olaines cietuma Atkarīgo centra atkarības mazināšanas programmā, kā arī izpētīt vai pastāv atšķirības shēmās starp notiesātajiem, kuriem ir narkotisko vielu atkarības risks un notiesātajiem, kuriem ir alkohola atkarības risks. Pētījuma gala izlase sastāv no 61 vīrieša vecumā no 21 līdz 58 gadiem (M=35,70; SD=8,78). No tiem 60,7% (N=37) respondentu konstatēts alkohola atkarības risks, 24,6% (N=15) narkotiku, 14,8 % (N=9) kombinētas (alkohols un narkotikas) atkarības risks. Regulāri narkotisko vielu vai alkohola lietošanas periodi izlasē variē no 2 mēnešiem līdz 25 gadiem (M=9,10; SD=6,30). Pētījumā tika izmantota Janga shēmu aptauja - īsā forma, 3. izd. (JSA-Ī3) (Young Schema Questionnaire – Short Form, 3rd Edition (YSQ-S3), Young, 2014; aptaujas adaptācija latviešu valodā doktora disertācijas ietvaros veic autoru kolektīvs Jaškova, Sebre, Bite & Melne, 2016), lai noteiktu respondentu agrīnas neadaptīvas shēmas. Lai noskaidrotu respondentu atkarības risku, tika izmantoti sekundāri dati no personas lietas. Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv nozīmīgas saistības starp agrīnajām neadaptīvajām shēmām un atkarības risku. Dotajā izlasē visvairāk ar atkarības risku saistās agrīnā neadaptīvā shēma «Sociālā izolācija/ atsvešinātība», un jo ilgāk notiesātais ir lietojis konkrēto vielu savas dzīves laikā, jo izteiktākas ir šīs saistības. Tāpat arī shēmas “Nepilnība/ kauns” un “Saplūšana/ neattīstīts Es” nozīmīgi saistās ar lietošanas ilgumu, kas nozīmē, ka to izteiktība variē atkarībā no vielu lietošanas stāža. Tomēr pētījumā vairāk nozīmīgu saistību neizdevās konstatēt līdz ar to nebija iespējams noteikt, cik lielā mērā agrīnās neadaptīvās shēmas spēj prognozēt atkarības risku. Pētījuma ietvaros arī netika konstatētas atšķirības agrīnās neadaptīvās shēmās atkarībā no atkarības riska veida (alkohola vai narkotiku). Kopumā iegūtie rezultāti parāda, cik unikāla ir izlase un šis pētījums var kalpot par bāzi priekš turpmākiem pētījumiem saistībā ar kognitīvajiem aspektiem apreibinošo vielu lietošanā, lai varētu izprast vēl labāk tendenci lietot apreibinošās vielas un kļūt atkarīgam. Tas viss var dod nozīmīgu ieguldījumu atkarības novēršanā, rehabilitācijā un ārstēšanā.