6533b831fe1ef96bd12992de

RESEARCH PRODUCT

Krievijas Federācijas publiskas diplomātijas izpausmes pēc 2000. gada: Latvijas gadījums

subject

description

Mūsdienu starptautiskajā politikā aizvien lielāka nozīme ir ārvalstu sabiedrības viedoklim, līdz ar to svarīgāka kļūst publiskā diplomātija kā vienas valsts vai citu starptautisko dalībnieku mēģinājums ietekmēt citu valstu vai reģionu sabiedrības viedokli un veidot pamatu jaunai sabiedrības attieksmei, kas nodrošina iespēju sasniegt ārpolitiskus mērķus. Krievijas Federācija kā aktīva starptautisko attiecību veicēja sāk apzināties un attīstīt publiskās diplomātijas līdzekļus, kas atrodas tās rīcībā un kas palīdz veicināt ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Šī maģistra darba galvenais mērķis ir analizēt Krievijas Federācijas pēc 2000. gada īstenoto publisko diplomātiju, lai saņemtu pēc iespējas precīzu Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas atainojumu. Pētījumam ir izvirzīta hipotēze, pieņēmums, ka Krievijas Federācijas publiska diplomātija ir efektīvs tās ārpolitikas īstenošanas līdzeklis Latvijā. Darba teorētiskajā daļā tiek dots publiskās diplomātijas jēdziena raksturojums, tās nozīme un īstenotāji. Pētījuma empīriskajā daļā ir ilustrēta Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas attīstība pēc 2000.gada un ir raksturota Krievijas Federācijas ārlietu resoru darbība publiskās diplomātijas sfērā. Lai pārbaudītu hipotēzi, darbā ir analizēti publiskās diplomātijas līdzekļi, kurus izmanto Krievijas Federācija, ka arī veikts to izvērtējums un pielietošana Latvijas gadījumā. Darba noslēgumā tiek veikts Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas izvērtējums un ir iezīmētas problēmas, ar kurām sastopas Krievijas Federācija, savu ārpolitisko mērķu realizācijai izmantojot publisko diplomātiju. Darba gaitā izvirzītā hipotēze netiek apstiprināta, tādējādi Krievijas Federācijas publiskās diplomātijas līdzekļi nav efektīvi ārpolitikas īstenošanas rīki. Pētījumā ir izdarīti secinājumi, ka Krievijas Federācija, īstenojot publisko diplomātiju, saskaras ar lielām problēmām, kur visbūtiskākais ir neapzināti īstenota publiskā diplomātija, nav kontrolēta tās atbilstība ārpolitiskajiem mērķiem, trūkst koordinācijas starp publiskās diplomātijas īstenotājiem.