6533b831fe1ef96bd12992e5

RESEARCH PRODUCT

Ēsanas traucējumu saistība ar paštēlu un traumatiskajiem pagātnes notikumiem

subject

description

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp traumatiskajiem pagātnes notikumiem, ķermeņa tēla uztveri un attieksmi pret ēšanas veidiem. Darba sagatavošanā tika aplūkotas tādas galvenās teorijas kā ēšanas traucējumi, paštēls, kā arī no tā izrietošais ķermeņa tēls, kas ir cieši saistīts ar ēšanas traucējumiem, traumatiska pieredze un šo visu komponentu kopējā saistība. Pētījumā iekļauto indivīdu skaits ir 70 respondenti, vecumā no 18-65 gadiem. Tika izmantotas trīs aptaujas- aptauja par attieksmi pret ēšanu, ķermeņa tēla uztveres aptauja un traumatisko pagātnes notikumu aptauja. Ēšanas traucējumi ir patoloģiski ēšanas paradumi, kas apdraud indivīda veselību vai pat dzīvi. Tie ietver tādus ēšanas traucējumu veidus kā anoreksija, bulīmija un kompulsīvā pārēšanās (Kazdin, A. E., PhD, 2000).Pētījumi ir pierādījuši, ka 50% pieaugušo ar anoreksiju un starp 50% un 90% pieaugušie ar bulīmiju, nemeklē palīdzību, tādējādi ir daudzi neatklāti indivīdi, kas sirgst ar kādu no šiem traucējumiem (Allen, Fursland, Watsoni, , & Byrne, 2011). Kā arī pētnieki atklāj, ka negatīvs paštēls var prognozēt ēšanas traucējumu rašanos, kas ietver sevī arī zemu paštēlu (Fairburn, 2008; Halvorsen & Heyedahl, 2006; Jaconi, Paul, de Zwaan, Nutzinger & Dahme, 2004; Wilson, Fairburn, Agras, Walsh, & Kraemer, 2002; Wonderlich et al., 2008). Piedzīvotā bērnības pārestība var radīt problēmas ar savu spēju panest intensīvas emocionālas spriedzes, jo ipaši, ja tās ir negatīvas. Tas var būt rezultāts vardarbībai, nespējai regulēt savas emocijas, it īpaši negatīvās izjūtas (e.g., Schore, 2003). Šādi spriedzes mazinoši uzvedības veidi ietver paškaitējumu, pašnāvnieciskas tieksmes, nepārvaramu seksuālu uzvedību, kā arī nekārtīgus ēšanas paradumus, piemēram, vemšanu (Briere & Rickards, 2007). Pētījuma rezultāti norāda, ka tieši diētu ievērošana un bulīmiska uzvedība, ir cieši saistīti ar dažādiem piedzīvotās traumatiskās pieredzes veidiem un ķermeņa tēla uztveri, savukārt ķermeņa tēla uztvere korelē tikai ar pamešanu novārtā un citiem traumatiskās pieredzes veidiem. Tādēļ var daļēji apgalvot, ka cilvēki, kuri ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, var iegūt nekārtīgus ēšanas paradumus, tādus, kā pārlieku liela diētu ievērošanu un bulīmisku uzvedību, tāpat arī indivīdi ar zemu ķermeņa tēla uztveri var sākt ievērot pārlieku stingras diētas un pielietot bulīmisku uzvedību. Atslēgas vārdi: ēšanas traucējumi, ķermeņa tēla uztvere un traumatiskie pagātnes notikumi.