6533b831fe1ef96bd129936b

RESEARCH PRODUCT

Advokāts kā maksātnespējas administrators. Ētikas problēmjautājumi

Jūlija Fillere

subject

ētikas princīpizvērināts advokātsīpašs regulējumssavienojumsmaksatnespējas administratorsJuridiskā zinātne

description

Autores maģistra darba tēma „Advokāts kā maksātnespējas administrators. Ētikas problēmjautājumi” ir aktuāla, jo Latvijā, kā arī citās valstīs, tiek pieļauta zvērinātu advokātu profesijas apvienošana ar maksātnespējas administratora amatu, kas izvirza virkni ētiskas dabas problēmjautājumus. Latvijā aptuveni no 300 (trīs simtiem) maksātnespējas administratoriem aptuveni 150 (simts piecdesmit) ir zvērinātie advokāti. Starp zvērinātu advokātu un maksātnespējas procesa administratoru profesionālās darbības ētiskas pamatprincipiem ir vērojamas būtiskas atšķirības, kas apšauba iespēju apvienot zvērināta advokāta amata savienojamību ar maksātnespējas procesa administratoru amatu. Pēdējie grozījumi Latvijas normatīvajos aktos nosaka maksātnespējas administratoriem, kas vienlaikus ir arī advokāti, valsts amatpersonas statusu, kas izraisīja neizpratni un neapmierinātību no zvērināto advokātu puses, un pastiprināja darba tēmas aktualitāti. Par ētikas jautājumu šīs tēmas ietvaros netika veikts neviens pētījums, kas padara šo darbu par praktiski vērtīgu. Darbā tiks analizēti sekojošie jautājumi: advokatūras un maksātnespējas administratora institūtu vēsture; ētikas vispārējie pamatprincipi; advokāta un maksātnespējas administratora darbības tiesiskie regulējumi un ētiskie pamatprincipi; advokātu un maksātnespējas administratoru mērķu un darbības principu attiecību savienojamības iespējamība; vai zvērināta advokāta darbs pēc tā būtības ir savienojams ar maksātnespējas administratora amatu un vai tas nav pretrunā advokatūras profesionālās ētikas pamatprincipiem kopumā. Darba rezultātā tika secināts, ka: zvērināta advokāta darbība nav savienojama ar maksātnespējas administratora pienākumu veikšanu. Lai paredzu iespējamību savienot abu profesiju pārstāvju amatus ir nepieciešams īpašs regulējums. Savukārt, tas nav attaisnojams ne ar ētikas, ne ar citiem apsvērumiem. Abu profesiju īpatnības ir pārāk atšķirīgas pēc savas būtības un nav savienojamas. Maģistra darba izstrādē izmantots plašs avotu klāsts (literatūra, pētījumi, normatīvie akti utt.. Maģistra darbs sastāv no ievada, 5 (piecām) nodaļām, kopsavilkuma. Maģistra darba apjoms sastāda 89 lappuses.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/32758