6533b832fe1ef96bd1299d32
RESEARCH PRODUCT
Radiofrekvences katetra ablācijas metodes ilgtermiņa efektivitāte pacientiem ar mirdzaritmiju
Greta Kardakovasubject
radiofrekvences katetra ablācijapulmonālo vēnu izolācijabeta-blokatoriātriju fibrilācijaMedicīnadescription
Ievads: Priekškambaru mirdzaritmija jeb ātriju fibrilācija (ĀF) ir visbiežāk sastopamais aritmijas veids, kas skar aptuveni divus procentus no kopējas populācijas. Risks saslimt ar ĀF pieaug līdz ar vecumu. Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā tiek izmantota mazinvazīva procedūra - radiofrekvences katetra ablācija (RFKA). Šī ārstēšanas metode ir indicēta pacientiem ar ĀF, kura turpina persistēt un recidivēt, neskatoties uz adekvātu medikamentozu terapiju. Ablācijas metodes pamata mērķis ir izārstēt ĀF un uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, samazinot slimības simptomātiku. Pētījuma mērķis: Novērtēt radiofrekvences katetra ablācijas ilgtermiņā efektivitāti pacientiem ar ĀF. Materiāli un metodes: Paula Stradiņa klīniskas universitātes slimnīcas 11.nodaļā no 2014.gada līdz 2015. gada decembrim veikts prospektīvs pētījums, kurā kopumā tika iekļauti 60 pacienti, kas tika sadalīti divās grupās pa 30 cilvēkiem: pētāmo grupā un kontroles grupā. Pētāmajai grupai tika atlasīti pacienti ar ĀF, kuriem tika veikta RFKA. Kontroles grupā – pacienti ar ĀF paroksismiem, bet RFKA tiem nebija veikta. Datu statistiska apstrāde veikta ar SPSS Statistics 22 programmu. Rezultāti: RFKA grupā (n=30) paroksismāla forma - 33,3 % un persistējoša - 66,7 %, savukārt kontroles grupā (n=30) paroksismālā ĀF forma – 46,7%, bet persistējošā ĀF – 53,3%. Pēc veiktās RFKA pacientiem uzlabojās simptomātika, 33,3% pacientu vispār neuzrāda sūdzības. RFKA grupai dzīves kvalitāte ir krietni uzlabojas bija 51,57±10,81, pēc RFKA - 71,20 ±12,01. Kontroles grupai - 48,03 ±9,91. ĀF recidīva nebija - 60 % (n=18), ĀF recidīvs bija – 40% (n=12). Kontroles grupā, neskatoties uz antiaritmisko terapiju, ĀF paroksismi - 100 %. RFKA pacientu grupai ar ĀF recidīvu LAVI –29,58 ml/m2, savukārt grupai bez ĀF recidīva – 23,83 ml/m2 (p=0,001). RFKA grupai ar ĀF recidīvu ĶMI % bija - 27,01 ± 5,02, grupai bez ĀF recidīva ĶMI % - 24,46 ± 3,34 (p=0,106). Abām grupām ir augsts insulta risks, bet zems asiņošanas risks. Pēc ablācijas pacientiem bija uzsākta antikoagulācijas terapija ar tiešiem POAK, novērtējot insulta risku pēc CHA_2 DS_(2 )–VASC. Pēc RFKA lielākā daļa pacientu kontrolē sirds frekvenci ar beta-blokatoriem, atteicoties no Amiodarona vai Propafenona lietošanās. Secinājumi: Pēc RFKA uzlabojās simptomātika un dzīves kvalitāte. ĀF recidīvi tika konstatēti 40 %, kontroles grupai – 100%. LAVI ml/m2 ietekmē ĀF recidīvu biežumu (p=0,001). ĶMI % neietekmē ĀF recidīvu biežumu (p=0,106). Pētāmas grupas un kontroles grupas pacientiem ir augsts insulta risks. Lielākai daļai pacientu ir zems asiņošanas risks. Pēc RFKA samazinājās antiaritmisko medikamentu devas pacientiem sirds ritma kontrolei.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2016-01-01 |