6533b832fe1ef96bd1299dc2

RESEARCH PRODUCT

Ķermeņa estētika Lenijas Rifenštāles filmā “Zilā gaisma

subject

description

Lenija Rīfenštāle ir viena no ievērojamākām kinematogrāfistiem Vācijas vēsturē. Šo režisori pazīst visa pasaule, tomēr, dēļ viņas ciešas sadarbības ar Hitleru, viņas filmas nav viennozīmīgas. Bieži tās tiek uztvertas kā nacionālsociālisma himna un apstrīdētas, taču tiek atzīta šo filmu iespaidīga estētika, kas izpaustas arī viņas citās , ar nacionālsociālismu nesaistītās filmās. Šī bakalaura darba tēma ir ķermeņa attēlojums Rīfenštāles filmā „Zilā gaisma”(1932). Ir izskatīta arī citu režijas aspektu ietekme uz ķermeņa estētiku. „Zilā gaisma” ir pirmais režijas darbs, kas tika producēts pirms režisores iepazīšanas ar Hitleru, kas ļauj izslēgt viņa ietekmi un uztvert darbu kā Rīfenštāles personīgās vīzijas labāko piemēru. Darba mērķis ir Rīfenštāles ķermeņa estētikas pamatprincipu noteikšana. Mērķa sasniegšanai tiek izskatītas un apkopotas galvenās tā laika tendences politikā, sabiedrībā un modē, kā arī Lenijas Rīfenštāles biogrāfija, lai saprastu, kas varētu veidot viņas individuālo estētisko vīziju. Darba gaitā tika atklāts, ka Rīfenštāles estētiku nevar pieskaitīt pie jebkura mākslas virziena; filmā „Zilā gaisma” ir kalnu filma, kur ir saskatāmas ekspresionisma, mistikas un „zelta divdesmito” pazīmes. Filma ir autobiogrāfiska; pati Rīfenštāle identificēja sevi ar „Zilās gaismas” galveno varoni Juntu. Režisores uzskatus un sapratni par skaistumu pārsvarā ir veidojuši sports, deja un pasakas. Arnolds Fanks, kura kalnu filmās pirms režisores karjeras uzsākšanas ir filmējusies Lenija Rifenštāle, ir iemācījis viņu darbam ar tehniku un filtriem, kā arī mantojis viņai kalnu motīva skaistuma saskatīšanas spēju. Kopumā Rīfenštāles estētiku var raksturot kā „pārspīlēšanu”, jo ar attēlojuma un estētisko līdzekļu palīdzību tā hiperbolizē filmas sižeti un jēgu.