6533b832fe1ef96bd129a752

RESEARCH PRODUCT

Rozes infekcijas dažādu ārstēšanas protokolu izvērtēšana

subject

description

Rozes infekcija ir bieži sastopama virspusējo ādas slāņu infekcija. Rozes infekcijas ārstēšanas stūrakmens ir antibakteriāla terapija. Bieži terapijā papildus nozīmē glikokortikoīdus mazās devās, bet nav viennozīmīgas atbildes par to lietošanas lietderīgumu. Darba mērķis. Salīdzināt rozes infekcijas ārstēšanu pacientiem, kuri terapijā saņēmuši penicilīnu un penicilīnu kopā ar deksametazonu. Materiāli un metodes. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti pacienti, kas tika stacionēti stacionārā “Biķernieki” ar rozes infekcijas diagnozi laika posmā no 2015. gada septembra līdz 2016. gada februārim. Šajā laika periodā tika stacionēti 73 pacienti ar iestāšanās diagnozi rozes infekcija. Pamatojoties uz mikrobioloģisko uzsējumu un antistreptolizīna O rezultātiem, pacienti tika sadalīti divās grupās – streptokoku rozes infekcijā un citu mikroorganismu un nepierādītā rozes infekcijā. Abu grupu pacientiem tika vērtēti iekaisuma rādītāji un lokālie simptomi. Datu statistiskā apstrāde tika veikta ar SPSS 22 programmu. Rezultāti. Streptokoku rozes infekcijas grupā papildus terapija ar deksametazonu, nevienu iekaisuma rādītāju (leikocītus, stabiņkodolainos leikocītus, CRO) statistiski ticami neuzlaboja. Papildus terapija ar deksametazonu labāk samazina lokālo tūskas esamību pirms un pēc terapijas saņemšanas. Lokālās sāpes un eritēmu papildus terapijas ar deksametazonu neizmainīja. Citu mikroorganismu un nepierādītās rozes infekcijas grupā papildus terapija ar deksametazonu straujāk samazināja stabiņkodolaino leikocītu daudzumu. Leikocītus un CRO papildus terapija ar deksametazonu statistiski ticami nemainīja. Citu mikroorganismu un nepierādītās rozes infekcijas grupā abi ārstēšanas protokoli vienlīdz labi uzlaboja lokālo simptomu esamību, salīdzinot stāvokli pirms un pēc terapijas saņemšanas. Pētījuma laikā tika veikti 33 bullas aspirātu uzsējumi, 14 bija pozitīvi, biežāk izdalītie mikroorganismi bija 5 S.aureus, un 3 beta hemolītiskais streptokoks. No 16 asins uzsējumiem pozitīvi bija 8, biežāk izdalītie mikroorganismi bija Streptococcus pyogenes, Streptococcus dysgalactiae katrs izauga 2 uzsējumos. Biežākā diagnosticētā rozes infekcijas forma bija hemorāģiska un/vai bulloza 30 pacientiem, 21 pacientam bija eritematozas formas rozes infekcija, un 6 pacientiem bija nekrotiska forma. Secinājumi. No iegūtajiem pētījuma rezultātiem nevar pilnīgi droši apgalvot, vai papildus terapija ar deksametazonu ir efektīva vai neefektīva rozes infekcijas ārstēšanā.