6533b833fe1ef96bd129bba6

RESEARCH PRODUCT

Stepes strupastu galvas smadzeņu morfometriskā mainība guentheri grupā (Arvicolinae, Sumeriomys apakšģints)

subject

description

Šī darba mērķis ir galvas smadzeņu diverģences izpēte pēc to lieluma un ģeometriskās formas trim strupastu “guentheri” grupas taksoniem ar lineārās un ģeometriskās morfometrijas metožu izmantošanu. Iegūtie dati rāda, ka dzimuma faktors neietekmē izpētīto taksonu smadzeņu lineāros parametrus un formu, kas liecina par dzimuma atlases vāju iedarbību uz morfoloģisko pielāgojumu veidošanos un smadzeņu uzbūves mainību. Tiek atrastas būtiskas atšķirības strupastu galvas smadzeņu absolūtā un relatīvā masā (cefalizācijas indekss): vismazākā tā tiek atzīmēta M. guentheri, lielāka M. hartingi, bet savā starpā M. h. hartingi un M. h. lydius populācijas ievērojami diverģē. Visi lineārie mērījumi trim taksoniem arī būtiski atšķiras. M. hartingi pasugas atšķiras ar smadzeņu augstumu, bet suga M. guentheri no M. hartingi atšķiras gan ar augstumu, gan ar platumu un garumu. Visgarākais pusložu laterālais garums ir konstatēs M. h. lydius, tālāk pēc dilstošas secības iet M. h. hartingi un M. guentheri. Iegūtie dati norāda uz to, ka M. guentheri diverģence ir dziļāka (16 parametri), kas acīmredzot saistīts ar šīs sugas senāku izolāciju ar kalnu grēdu "Anatolijas diagonāli". M. hartingi populāciju izolācija notika vēlāk ar Bosfora jūras šaurumu, tāpēc atšķirību smadzeņu uzbūvē ir nedaudz mazāk (11 parametri), Galvas smadzeņu ģeometriskas deformācijas tiek konstatētas visos taksonos. Kanonisko variāciju analīze parādīja, ka visi trīs taksoni būtiski atšķiras cits no cita, gan pēc laterālā skata, gan pēc dorsālā. Salīdzinot taksonu DFA laterālo skatu noteikts, ka M. h. hartingi puslodes un smadzenītes ir paplašinātas no augšas, bet M. h. lydius ir mazas ožas sīpoli. Pēc dorsālskata DFA M. h. hartingi ir nedaudz garākas ožas sīpoli, nekā M. h. lydius. M. guentheri smadzenīšu puslode un tārps ir platāki nekā M. hartingi pasugam.