6533b833fe1ef96bd129bbe0
RESEARCH PRODUCT
Antibakteriālo medikamentu rezistences profils pacientiem ar komplicētu urīnceļu infekciju
Viktorija ŅEsterovičasubject
uropatogēniantibakteriāla terapijakomplicēta urīnceļu infekcijaantibakteriāla rezistenceMedicīnadescription
Strauji augoša baktēriju rezistence pret antibiotikām ir viena no lielākām un visnozīmīgākām problēmām veselības aprūpes sistēmā. Šīs rezistences dēļ, daudzi iepriekš lietotie medikamenti komplicētas urīnceļu infekcijas (cUTI) ārstēšanai kļūst neefektīvi, pasliktinot terapijas iznākumu un pagarinot pacientu hospitalizācijas ilgumu un izmaksas. Tomēr ņemot vērā, ka dažādos reģionos antibakteriālas rezistences dati atšķiras, Eiropas Urologu Asociācijas (EAU) vadlīnijas rekomendē katrā slimnīcā balstīt empīrisku cUTI terapiju uz lokāliem rezistences datiem. Pētījuma mērķis: Izvērtēt Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) Uroloģijas centrā stacionētu pacientu antibakteriālas rezistences datus ar diagnozi komplicēta urīnceļu infekcija. Darba metodes: Retrospektīvs pētījums tika veikts PSKUS Uroloģijas centrā. Tika analizētas pacientu slimības vēstures ar diagnozēm komplicēta urīnceļu infekcija vai akūts komplicēts pielonefrīts. Tika ņemti vērā pacientu demogrāfiskie dati, cUTI attīstību provocējošie riska faktori, urīna uzsējuma izolētu baktēriju spektrs un pielietojamo antibakteriālu medikamentu rezistences dati. Rezultātu raksturojums: Pētījumā tika iekļauti 150 pacienti, 100 ar cUTI un 50 ar akūtu komplicētu pielonefrītu. Visbiežākais cUTI ietekmējošais faktors sievietēm bija nierakmeņu slimība (40,2%), savukārt vīriešiem – labdabīga prostatas hiperplāzija (73,5%). Tika izolēti 15 dažādu baktēriju veidi, trīs biežākie bija E. coli (61,3%), E. faecalis (18,7%) un K. pneumoniae (12,0%). Pētījumā, vislielākā baktēriju rezistence bija pret ampicilīnu (54,4%), trimetoprimu/sulfametoksazolu (33,5%), ciprofloksacīnu (29,5%) un pret norfloksacīnu (29,1%). Pret vadlīnijās rekomendētiem empīriskās terapijas medikamentiem rezistence bija: amikacīns (0,8%), gentamicīns (16,6%), cefotaksīms (12,4%), ceftazidīms (13,3%) un piperacilīns/tazobaktāms (5,5%).
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |