6533b833fe1ef96bd129bbf0

RESEARCH PRODUCT

Boreliozes neiropsihiatriskie aspekti

subject

description

Laimas slimība ir multifaktoriāla sistēmiska saslimšana, kas pacientam var radīt novājinošu stāvokli dažādās orgānu grupās atkarībā no individuāla trofisma. Neiropsihiatriskie aspekti Laimas slimībai ir maz pētīti Latvijā. Ir svarīgi apzināt plašo neiropsihiatrisko simptomu spektru, lai uzlabotušīs saslimšanas norisi Latvijā. Mērķis: Izpētīt un apzināt neiropsihiatriskos aspektus Laimas slimības pacientu vidū. Uzdevumi: Veikt anonīmu aptauju un apzināt, cik boreliozes pacientu cieš no neiropsihiatriskiem traucējumiem un kāds ir to raksturojums. Materiāli un metodes: Šķērsgriezuma pētījums, kurā brīvprātīgi un anonīmi piedalījās Laimas slimības slimnieku atbalsta grupas biedri no Facebook vietnes. 223 respondents aizpildīja aptauju. Aptaujas atbildes tika savāktas, izmantojot google survey funkcionalitāti, dati tika statistiski apstrādāti IBM SPSS Statistics 22 programmā. Aptauja tika adoptēta no Dr. Roberta Bransfielda izstrādātās aptaujas formas The Neuropsychiatric Assessment of Lyme Disease (Bransfield 2018). Respondenti aizpildīja 6 punktu (0 – nav simptoma, 5 – maksimālā simptoma izpausme) vai 2 punktu (jā, nē) ordinālo datu Likerta skalu. Pētījuma būtiskuma līmenis: p<0,05. Rezultāti: Aptauju aizpildīja 192 sievietes (86.1%) un 31 vīrietis (13.9%). Vidējais vecums 43.6, SD=11.58; Min=18; Max=72 gadi. Depresīvo simptomu skalā bija vērojama tendence prevalēt pozitīvai simptomātikai (Mediāna=3.0, n=48, 21.5 %), līdzīga tendence tika novērota pie bipolāriem traucējumiem (Mediāna = 3.0, n = 46, 20.6 %). Starp abiem šiem simptomiem bija vērojama statistiski ticama (p<0.01) Spīrmana rs= 0.69 korelācija. Līdzvērtīgāks sadalījums bija obsesīvi kompulsīvo traucējumu spektrā (Mediāna = 2.0 n = 49, 22 %) un pie ģeneralizētas vispārējās trauksmes (Mediāna = 2.0, n = 38, 17 %). Starp šiem simptomu kopumiem bija vērojama pat ciešāka Spīrmana rs= 0.71 korelācija. Līdzīga aina izpaudās saistībā ar samazinātām sociālās funkcionēšanas spējām (Mediāna = 3.0, n = 39, 17.5 %), kurai pastāvēja cieša korelācija ar samazinātām spējām skolā/universitātē (rs=0.698), vidēja korelācija bija vērojama starp vairākiem psihiskiem simptomiem(rz=0.54-0.57) sociālo fobiju, rīcības kontroles zudumu, lēnīgumu, vājumu un neprecizitāti domu procesā un depresiju. 1.Dažādas intensitātes depresīvi simptomi prevalēja 51.7% respondentu, bipolāri traucējumi- 50.1%, uzmācīgi kompulsīvi traucējumi- 35.4% respondentu, ģeneralizēta vsipārēja trauksme 48.2%, samazināta sociālā funkcionēšanas spēja bija 54.4% respondentu. Tai pat laikā augstākais psihiatrisko simptomu rādītājs, ko atzīmēja respondenti pirms inficēšanās, bija depresija ar 2.4 % prevalenci. Līdz ar to var secināt, ka liela daļa pacientu ir laima slimības gaitā ieguvuši novājinošas psihiatriskas saslimšanas, kuru etioloģiskais faktors ir B.Burgdorferi vai no saslimšanas izrietoša komplikācija, kura ārstēšanas iznākumi ir atkarīgi no savlaicīgas psihiatra piesaistes