6533b833fe1ef96bd129c610

RESEARCH PRODUCT

Latvijas armijas artilērija 1919.-1940.g.: Vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi

subject

description

Promocijas darbs "Latvijas armijas artilērija 1919. - 1940. g.: vieta bruņotajos spēkos, struktūra un uzdevumi" aplūko vienas ieroču šķiras attīstību Latvijā laikā no 1919.-1940. g. Darbā, izmantojot gan līdz šim nepublicētus, gan publicētus avotus, tiek pētīta, raksturota un analizēta Latvijas armijas artilērijas formēšana, attīstība un vieta Latvijas aizsardzības sistēmā. Darba hronoloģiskie ietvari skar divus atšķirīgus Latvijas vēstures posmus - Brīvības cīņas, kas ilga no 1918. g. novembra līdz 1920. g. 11. augustam un periodu līdz 1940. g. jūnijam, kurā Latvijas armija, uzturot un attīstot savas kaujas spējas, atradās miera laika stāvoklī. Pēc Pirmā pasaules kara (1914-1918), kurā artilērijas ieroču uguns spēks bija noteicošais faktors sekmīgā uzdevumu izpildē, artilēriju uzskatīja par vienu no galvenajiem armijas kaujasspējas raksturojošajiem elementiem. Latvijas armijas sastāvā bija 4 speciālās artilērijas un 4 lauka artilērijas pulki, kā arī viens apmācības divizions. Šīs vienības pārzināja un to apgādi veica Artilērijas pārvalde – vēlāk artilērijas inspektors. Neskatoties uz artilērijas nozīmi, tās attīstībai ilgi netika piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Otrā pasaules kara priekšvakarā daudzas artilērijas vienības mēģināja reorganizēt atbilstoši modernā kara prasībām. Atslēgas vārdi: Latvijas armija, artilērija, militārā vēsture, starpkaru periods.