6533b833fe1ef96bd129c657

RESEARCH PRODUCT

Smiltāja neļķes (Dianthus arenarius) izplatības modelēšana pelēkajās kāpās izmantojot attālās izpētes datus

subject

description

Smiltāja neļķe (Dianthus arenarius) ir Latvijā reti sastopama, aizsargājama vaskulāro augu suga. Tās pasuga Dianthus arenariu subsp. arenarius ir aizsargājama visā Eiropas Savienības (ES) līmenī. Lai būtu iespējams mainīt esošo situāciju, nepieciešams iegūt vairāk datu par sugas izplatību ietekmējošajiem faktoriem, kā arī noskaidrot iespējamās smiltāja neļķu augšanas vietas, ar mērķi precizēt sugas populācijas lielumu. Mūsdienās nereti sugu iespējamā izplatība pētāmajā teritorijā tiek modelēta, balstoties uz attālās izpētes datiem. Lai noskaidrotu smiltāja neļķes izplatību ietekmējošos faktorus, Užavas dabas lieguma pelēkajās kāpās izveidoti 233 apļveida parauglaukumi (D= 3 m) vietās ar un bez pētāmās sugas klātbūtni. Šie dati analizēti izmantojot GLM (Vispārinātie lineārie modeļi) analīzi. Izmantojot NDVI (normalizētais diferencētais veģetācijas indekss), analizēta veģetācija pētāmajā teritorijā un NDVI vērtību saistība ar smiltāja neļķu izplatību. Izmantojot multispektrālu teritorijas ortofoto, izveidots GLM modelis, kurš ataino spektrālo joslu saistību ar smiltāja neļķu izplatību. Balstoties uz šo modeli. prognozēta sugas izplatība pētāmajā teritorijā. GLM analīzē iegūti 4 modeļi, kuri ataino smiltāja neļķi ietekmējošos faktorus pelēkajās kāpas. Par vislabāko uzskatāms modelis, kurā atainota mežam tipisko sūnu un ķērpju mijiedarbības ietekme uz pētāmo sugu (izskaidrotā variācija 75%). Savukārt sugas segumu ietekmē graudzāļu, lakstaugu, atklātu laukumu, parasto milteņu un mežam tipisko sūnu seguma kombinācija (izskaidrotā variācija 40 %). Noskaidrots arī, ka starp NDVI un smiltāja neļķes klātbūtni pastāv statistiski būtiska negatīva korelācija (r=-0.41), kā arī statistiski būtiska negatīva korelācija pastāv starp smiltāja neļķes segumu un NDVI vērtībām (r=-0.46). GLM analīzē noskaidrots, ka multispektrālā attēla 2. un 3. joslas kombinācija visvairāk saistīta ar smiltāja neļķes izplatību pelēkajās kāpās (izskaidrotā variācija 21%). Rezultātā izveidotais smiltāja neļķes iespējamās izplatības modelis uzskatāms par vidēji labu, jo starp prognozētajiem un reālajiem datiem nepastāv statistiski būtiska atšķirība, RMSE (vidējā kvadrātiskā kļūda) = 0.54. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Botānikas un ekoloģijas katedrā, laika posmā no 2015. gada augustam līdz 2016. gada maijam.