6533b834fe1ef96bd129da6f

RESEARCH PRODUCT

Kolektīvās vainas izjūtas ietekme uz prosociālo uzvedību

subject

description

Maģistra darbs satur: 57 lpp (9 lpp – pielikumi), 4 attēli, 6 tabulas. Maģistra darba mērķis ir izpētīt kolektīvās vainas izjūtas ietekmi uz prosociālo uzvedību un mēģināt to izskaidrot, balstoties uz psiholoģijas teorijām un koncepcijām. Teorētiskā daļā ir apkopoti vairāki pētījumi un izskaidrojumi kolektīvās vainas izjūtas ietekmei uz prosociālo uzvedību. Šo cēloņsakarību var skaidrot gan no sociālās identitātes un paškategorizācijas teoriju perspektīvas (Turner, Hogg, Oakes, Reicher, & Wetherell, 1987 kā minēts Wohl, Branscombe, & Klar, 2006), gan pievēršot uzmanību četrām kolektīvas vainas pamatiezīmēm: paškategorizācija vainīgai grupai, grupas atbildības pieņemšana, nelikumības atzīšana un izlabošanas izmaksas (Wohl, Branscombe, & Klar, 2006), gan runājot par taisnīguma pazīmēm (Mallett, & Swim, 2004 kā minēts Branscombe, & Doosje, 2004), gan analizējot to kopā ar empātiju (Hoffman, 2000). Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai kolektīvā vaina sekmē prosociālo uzvedību. Eksperimentā piedalījās 60 abu dzimumu medicīnas programmu studenti vecumā no 20 līdz 28 gadiem, kas pēc nejaušības principa tika sadalīti cetrās grupās, katrā pa 15 cilvēku. Eksperimentā tika izmantotas sekojošās metodes: modificētā un datorizētā spēle „Cietumnieka dilemma”, identifikācijas ar iekšgrupu manipulācija, kolektīvās vainas manipulācija, kā arī identifikācijas ar iekšgrupu un kolektīvās vainas apgalvojumi. Identifikācijas mērīšanai tika izmantoti pieci apgalvojumi no „Iekšgrupas identitātes aptaujas”(Cadinu & Reggiori, 2002 „Ingroup identity measure”) un precizēti grupas specifikai. Kolektīvās vainas mērīšanai tika izmantoti trīs apgalvojumi no „Kolektīvās vainas skalas” (Branscombe, Slugoski, & Kappen, 2004 kā minēts Branscombe, & Doosje, 2004 „Collective guilt scale”) un precizēti grupas specifikai. Pētījuma gaitā apstiprinājās hipotēze „kolektīvā vaina sekmē prosociālo uzvedību”. Jo vairāk cilvēks izjūt kolektīvo vainu, jo vairāk viņš ir gatavs sadarboties. Jo lielāka ir identifikācija ar iekšgrupu, jo mazāk cilvēks ir gatavs atzīt kolektīvo vainu, kā rezultātā mazāk sadarbojas atšķirībā no cilvēka ar zemāku identifikāciju ar iekšgrupu. Sociāli un praktiski šī pētījuma rezultātiem ir ļoti liela nozīme, jo, zinot pētījumā atklātās tendences, varētu mainīties cilvēku attieksme pret grupas darbībām, tām sekām un kaitējuma atlīdzināšanas centieniem. Atslēgas vārdi: kolektīvā vaina, identifikācija ar iekšgrupu, prosociālā uzvedība, sadarbība, sociālās identitātes un paškategorizācijas teorijas, grupas atbildība.