6533b834fe1ef96bd129e4a9
RESEARCH PRODUCT
Nozīmes veidošana lietišķajos rakstos
Anna ĶīVičasubject
LeadFunctional coherenceValodniecībaSub-headlineHeadlineAspectdescription
Šajā pētījumā analizēta nozīmes veidošana laikraksta ‘The Economist’ ievadrakstu virsrakstos, apakšvirsrakstos un ievados, kā arī laikraksta ‘The Financial Times’ titulrakstu virsrakstos un apakšvirsrakstos. Pētījuma mērķis bija analizēt nozīmes veidošanu, pētot teikumu un vārdkopu aspektu, situācijas veidu un funkcionālo koherenci. Lai to sasniegtu, tika analizēti 15 laikraksta ‘The Economist’ rakstu virsraksti, apakšvirsraksti un ievadi, kā arī 13 laikraksta ‘The Financial Times’ rakstu virsraksti un apakšvirsraksti. Izmantojot Komrija (1976), Smitas (1991) un Van Dijka (1988) atziņas, pētījumā secināts, ka laikraksta ‘The Economist’ rakstu pirmie elementi ir savstarpēji saistīti ar funkcionālās koherences palīdzību un ka nozīme visbiežāk izkārtota hierarhiski. Savukārt laikraksta ‘The Financial Times’ virsrakstus papildina nozīmes hierarhijā līdzvērtīgi apakšvirsraksti. Raksta elementos, kas veidoti no pilna teikuma vai darbības vārda frāzes, var analizēt aspektu jeb veidu. Abos laikrakstos visizplatītākais ir perfektīvais jeb pabeigtais veids. Situācijas veida analīze atklāj, ka sasniegumi jeb īsi notikumi ar vērā ņemamām sekām ir visizplatītākie laikrakstā ‘The Financial Times’, turpretim laikrakstā ‘The Economist’ uzsvērta un analizēta esošā situācija un tās iespējamās sekas nākotnē.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2017-01-01 |