6533b834fe1ef96bd129e530

RESEARCH PRODUCT

Fēču mikrobiotas raksturojums un to ietekmējošie faktori bērniem

subject

description

Ievads. Agrīna mikrobiotas attīstība ietekmē gan imūnsistēmas nobriešanu, gan dažādu patoloģiju, kā, piemēram, alerģijas, infekciju un citu slimību attīstību bērnībā, tāpēc nepieciešams identificēt mikrobiotas sastāva atšķirības un to ietekmējošos agrīnos riska faktorus bērniem. Darba mērķis. Pētīt fēču mikrobiotas sastāvu pirmsskolas vecuma bērniem un analizēt to ietekmējošos faktorus. Materiāli un metodes. Šķērsgriezuma pētījums veikts primārajos veselības aprūpes centros. Bērnu (līdz piecu gadu vecumam) vecākiem tika lūgts aizpildīt anketu (demogrāfiskie dati, dzimšanas veids, barošana pirmajā dzīves gadā, antibakteriāla terapija mātei laktācijas laikā, ģimenes dati) un atnest bērna fēču paraugu. No parauga tika izdalīts ģenētiskais materiāls un veikta 16S rRNS gēna sekvenēšana, identificējot paraugā esošās baktēriju taksonomiskās vienības līdz sugu līmenim. Fēču mikrobiotas sastāvs (mediānie sekvenču nolasījumi) un daudzveidība (Šenona indekss) analizēta bērniem ar dažādiem to ietekmējošiem faktoriem. Statistiskā analīze veikta izmantojot Manna-Vitneja testu (Mann-Whitney), Spīrmena korelāciju, kā arī aprakstošo statistiku. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 60 bērni (42% meitenes) – zīdaiņi līdz 12 mēnešu vecumam (mediāna 3,50 mēneši (starpkvartīļu diapazons (SKD) 2,50 – 6,00)) un bērni vecumā no viena līdz pieciem gadiem (mediāna 23,00 mēneši (SKD 15,50 – 48,00)). Kopumā izdalītajā baktēriju ģenētiskajā materiālā tika veikti vidēji 295977,75 sekvenču nolasījumi viena indivīda paraugā (SD ±184490,95, mediāna 303893,50). Kopumā fēču paraugos tika identificēti 25 baktēriju nodalījumi, 584 ģintis un 532 sugas (paraugā vidēji 304,87 sugas, SD ±79,72; mediāna 305,50). Zīdaiņiem dominējošās bija Bifidobacterium, Enterobacter un Escherichia ģintis, bet pirmsskolas vecuma bērniem - Bacteroides, Blautia un Ruminococcus. Ekskluzīvi ar krūti barotiem bērniem mikrobiotā dominēja Blautia un Ruminococcus ģintis, ar jauktu uzturu barotiem – Enterobacter un Serratia ģintis. Vidējais Šenona indekss kopējā paraugā bija 2,12 (SD ±0,44; mediāna 2,15), bet sešiem bērniem šis indekss bija <1,50. Bifidobacterium ģints baktēriju sekvenču nolasījumu mediānā vērtība bija augstāka bērniem, kuru mātes laktācijas laikā antibakteriālo terapiju nav lietojušas, kā arī bērniem ar brāli/māsu ģimenē. Secinājumi. Mūsu pētītajā kopā bērnu zarnu trakta mikrobiotas sastāvs bija sabalansēts un līdzīgs kā citās Eiropas bērnu populācijās. Mikrobiotas dažādība pieaug līdz ar vecumu un atkarībā no uzņemtā uztura. Samazinoties mikrobiotas daudzveidībai tieksmi dominēt izrāda oportūnistiski patogēnas baktērijas. Vērojama negatīva korelācija starp Bifidobacterium un oportūnistiski patogēnajām ģintīm.