6533b834fe1ef96bd129e532

RESEARCH PRODUCT

Diplomātijas transformācija 21. gadsimtā: Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes gadījumu izpēte

subject

description

21. gadsimtā ārlietu jeb diplomātiskais dienests, līdzīgi kā citas valsts pārvaldes iestādes un struktūrvienības, ir pakļauts straujām pārmaiņām. Ņemot vērā straujo notikumu attīstības gaitu globalizācijas apstākļos, kā arī faktu, ka starptautiskajās attiecībās ir iekļauti jauni un nozīmīgi aktieri, maģistra darbā ir aplūkota ārlietu dienesta loma mūsdienās. Pētnieciskā darba autors par hipotēzi izvirza pieņēmumu, ka izmaiņas 21. gadsimta diplomātijā nosaka ārlietu dienestu pāreju no tradicionālā „vārtsarga modeļa” uz diplomātijas „koordinēto sinerģijas modeli”. Darba teorētiskajā daļā autors konceptualizē diplomātijas jēdzienu, kā arī sniedz koncentrētu vēsturisku ieskatu diplomātijas attīstībā, kas savukārt tiešā veidā ir ietekmējusi ārlietu dienesta izveidošanos. Maģistra darba pamatā tiek aplūkotas izmaiņas ārlietu dienestos no izmaiņu diplomātiskā dienesta uzdevumos un darbības raksturā aspekta, kad diplomātija tiek izprasta tradicionālajā diplomātijas nozīmē – kā valsts ārpolitikas īstenošanas instruments. Piemērojot trīs būtiskākās diplomātijas iezīmes ārlietu dienesta attīstības noteikšanā - pārstāvība, komunikācija un informācijas apmaiņa, kā arī sarunu vešana, praktiskajā daļā autors analizē Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes ārlietu dienestu darbību 21. gadsimtā. Papildus, prognozējot turpmāko ārlietu dienestu attīstības gaitu mūsdienās, autors scenāriju modelēšanā piedāvā jaunākos datus no veiktajām intervijām ar augsta ranga ārvalstu diplomātiem, bijušajiem diplomātiem, pazīstamiem akadēmiķiem un pētniekiem, kā arī konsultantiem ārlietu jautājumos. Izvērtējot pēdējos gados publicētos ziņojumus un pārskatus par Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes ārlietu dienestu attīstības tendencēm, maģistra darba autors apstiprina darbā izvirzīto hipotēzi. Lai arī ārlietu ministrijas daļu līdzšinējo pārstāvības funkciju turpinās deleģēt citām valsts pārvaldes iestādēm, tomēr nākotnē ārlietu ministriju loma ārpolitikas īstenošanas koordinēšanā vēl vairāk nostiprināsies. Paredzams, ka turpmākajos gados liela nozīme būs „speciālistu” rekrutēšanai darbam ārlietu dienestos, kā arī līdzsvara pārdefinēšanai starp „ģenerālistiem” un „speciālistiem”. Pieaugoša nozīmē būs arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas veidiem diplomātiskajos dienestos.