6533b835fe1ef96bd129f97f

RESEARCH PRODUCT

3-4 gadīgu bērnu emociju attīstības sekmēšanas iespējas vizuālajā mākslā

subject

description

Pastāv uzskats, ka zīmēšana kā metode ir ieteicama, lai īstenotu pedagoga un bērna sadarbību, vēlreiz kopīgi pārdzīvojot to iedvesmu, kura raksturīga radošai darbībai (Angelides, Michaelidou, 2009). Mūsdienu vizuālās mākslas izglītības procesā vides faktoram ir būtiska nozīme. Redzēt kultūru ikdienā nenozīmē skatīties tikai uz laicīgo un materiālo. Ikdienas dzīve nes līdzi katra cilvēka emocionālo un garīgo pieredzi, mentalitāti, kas darbojas sociālajā vide. Prasme iztēloties caur vizuālu mākslu uz papīra ir laime. Ne visiem cilvēkiem ir tāds talants, bet bērni, īpašī mazie zīmē daudz un brīvi, viņi neuztraucās par to, ka “nav pareizi”. Bērni zīmējot, attēlo savu pasauli, savu dvēseli un domas, kurus vel neprot pateikt ar vārdiem. Attīstīšanas procesā notiek pārmaiņas bērna emoconālā attīstībā. Mainās viņa attieksme, uzsakts uz pasauli. Bērna prasme izzināt un kontrolēt savas emocijas pieaug, bet paša par sevi emocionāla sfēra kvalitatīvi neattīstās. Viņu vajag vingrināt, attīstīt. Pedagogam ieteicams ievērot bērna emocionālo noskaņojumu un censties, lai rotaļas atbilstu bērna garastāvoklim. Ir bērni, kuri spēj nomierināties zīmējot, tādējādi zīmējumā paužot negatīvo, vai tieši otrādi – pozitīvo. Darba autore uzskata, ka pedagogu, vecāku un bērnu sadarbības rezultātā visveiksmīgāk ir iespējams pilnveidot vizuālās spējas. Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izzināt emocijas attīstības sekmēšanas iespējas jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu vizuālajā mākslā. Pētījuma izvirzītie uzdevumi raksturo mērķa sasniegšanas procesu un hipotēzes pārbaudi. Hipotētiski darba autore uzskata, ka bērniem 3.- 4. g. vecumā emocionālā attīstība sekmēšanas iespējas labāk attīstās vizuālā mākslā. Darba autore uzskata, ka vizuālā māksla palīdz konstatēt vai ir problēmas emocijas attīstība, no kurienes viņi var izriet un pats nozīmīgais, ka vizuālā māksla prot palīdzēt bērnam savaldīt savas emocijas. Pirmajā daļā analizētas pedagogu, psihologu teorētiskās atziņas par emocijām, emocionālu attīstību un vizuālu mākslu, ka bērnu emocionālas atsaucības sekmētāju. Balstoties uz teorētiskām atziņām, tiek pētītas jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu emocionālā atsaucības sekmēšanas iespējas vizuālajā mākslā, izstrādāti emocionālas attīstības izvērtēšanas kritēriji, rādītāji. Otrajā daļā tiek raksturots empīriskais pētījums, kurā atklāts bērnu emocionālās attīstības izvērtējums sākumā un beigās.