6533b836fe1ef96bd12a0660

RESEARCH PRODUCT

The European Union as Actor in International Relations: Assessment under the Aspect of the Realism School of International Relations Theory

subject

description

Pastāv grūtības definēt ES gan no politiskā, gan no akadēmiskā viedokļa. Līdz šim ES pētniecībā galvenokārt izmantota politikas (policy) analīzes teorijas vai arī īpaši radītas integrācijas teorijas. Manuprāt, ES pētniecībai tomēr vispiemērotākā ir starptautisko attiecību teorija. Līdz šim gadījumos, kad ES analizēta no starptautisko attiecību teorijas viedokļa, dominējušas pieejas, kuras kopumā var raksturot kā ideālistiskas. Taču savā darbā esmu izmantojis reālisma pieeju. Darbā izvirzītas divas hipotēzes: (1) vēsturiski kontekstuālā – Eiropas Savienība spēja pastāvēt tās nedefinētajā formā tikai kā kara produkts un tikai kara apstākļos; (2) futūristiskā – Eiropas Savienības ilgstoša pastāvēšana, nesākoties tās dezintegrācijas procesam, iespējama tikai valsts formā. Darbs iedalīts četras nodaļās. Pirmajā nodaļā (I) īsumā pamatota starptautisko attiecību teorijas reālisma skolas atziņu piemērotība ES fenomena pētniecībai. Otrā nodaļa (II) atvēlēta starptautisko attiecību teorijas reālisma paradigmas būtiskāko konceptu un principu apskatam. Šajā nodaļā pamatots, ka Aukstā kara bipolaritāte nav unikāla, kodolieroču pastāvēšanas izraisīta parādība, bet gan stāvoklis, kas tradicionāli novērojams plaša mēroga konflikta apstākļos. Trešajā (III) nodaļā ES analizēta kā starptautisko attiecību aktieris. Šīs nodaļas pirmajā (1.) daļā ES analizēta kā tradicionāls starptautisko attiecību aktieris, bet otrajā (2.) – kā sui generis parādība. Šajā nodaļā secināts, ka, saglabājoties starptautiskās sistēmas līdzšinējai – anarhiskajai – struktūrai, ES nevar pastāvēt kā sui generis aktieris un tai jāpieņem tradicionālā valsts forma. Pēdējā (IV) nodaļā piedāvāts iespējamais Eiropas pašdefinēšanās scenārijs. Darba būtiskākais secinājumi ir, ka (1) Beidzoties Aukstajam karam, izzuda līdzšinējais ES pastāvēšanas raison d’étre; (2) Nepastāvot kopīgam apdraudējumam un nepastāvot kopīgām interesēm, katra no ES dalībvalstīm realizēs savām partikulārajām interesēm atbilstošu politiku, kas neizbēgami novedīs pie anarhiskās sistēmas atgriešanās ES iekšienē; (3) Nepastāvot kādiem sui generis apstākļiem, ES jākļūst par tradicionālu aktieri, tas ir, valsti un jāīsteno tradicionālas stratēģijas.