6533b836fe1ef96bd12a0dda

RESEARCH PRODUCT

Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem psihomotorās funkcijas izmaiņu izpēte atbilstoši terapijas veidam un viņu vecāku dzīves kvalitāte

Iason Richardos Or Jason Richard Ntegiannis Or Degiannis

subject

Quality of lifeMontessori therapyAutistic spectrum disorderAutismTherapy with a special pedagogeMedicīna

description

Autisms ir salīdzinoši jauns traucējums, kas izriet no atšķirībām bērna spēju fizioloģiskajā attīstībā, pamatojoties uz DSM-5.Materiāli un metodes:1. fāze: Šis pētījums tika veikts divos posmos. Pirmajā gareniskajā posmā Denveras funkcionālā pārbaude tika izmantota, lai novērtētu bērnu psihomotorās spējas: redzes spējas, dzirdes spējas, smalko motoro funkciju, bruto motoro funkciju un runu. DSM-5 novērtējums tika izmantots, lai pierādītu bērnu diagnozi. Kopumā visā šajā posmā piedalījās 100 bērni vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. Tika novēroti četri galvenie terapijas veidi: Montessori terapija, konsultācijas ar speciālo pedagogu un “citas” terapijas. Sešu mēnešu laikā bērni piedalījās izvēlētajā terapijas formā, un vēlāk tos pašus bērnu ārstus novērtēja.Arī mātes aizpildīs anketas. Pēcpārbaudes laikā tika veikta iegūto datu statistiskā analīze, lai novērtētu bērnu psiho-motorisko spēju izmaiņas. Daļa šī pētījuma tika publicēta LU konferencē (Faculty of Medicine, University of Latvia, Riga, Latvia 2018). 2. fāze: Pētījuma otrajā posmā dzīves kvalitāte (SF-36) anketu aizpildīja 76 bērnu ar ASD bērnu mātes. Pēc tam tika analizēti aptaujas rezultāti, meklējot sakarības starp dzīves kvalitātes (QOL) jomām un terapijas veidu.Rezultāti1. fāze: Pētījuma pirmajā posmā mūsu rezultāti parādīja, ka Montesori terapija un uzņemšana pie speciālā pedagoga palielināja dzirdes, smalko un lielo motorisko spēju uzlabošanās varbūtību. Tika konstatēts, ka Montessori terapijai ir labāki dzirdes rezultāti (nepāra attiecība, OR = 19,3 [95% ticamības intervāls, CI 1,69; 221,1] un smalkās motorikas (OR = 46,14 [2,81; 757,1]), bet, no otras puses, konsultācija ar īpašu pedagogu atrada labākus rezultātus lielo muskuļu motoriskajā funkcijā (VAI = 8,26 [1,35; 50,3]). Tomēr tie nebija statistiski nozīmīgi. Neatkarīgi no tā, kura terapija abās terapijās uzrādīja psihomotorisko spēju uzlabojumus. Statistiski nozīmīga atšķirība starp Montessori terapiju un speciālista apmeklējumu, kad runas attīstība tika salīdzināta (p = 0,04), rezultāti parādīja būtisku uzlabojumu visiem bērniem, kuri apmeklēja terapiju, bet bērni, kuri nebija apmeklējuši nekādu terapiju, neuzrādīja nekādu uzlabojumu.2. fāze: Mēs noskaidrojām, ka apstrādes veids bija nozīmīgi saistīts tikai ar QOL enerģētisko domēnu (p = 0,03). Visi pārējie domēni nav saistīti. Visaugstākais enerģijas / noguruma līmenis QOL bērniem, kuri saņem medicīnisko palīdzību, un zemākais - bērniem, kuri saņem fizisko veselību.Secinājumi:Mēs secinājām, ka bērniem ar ASD ir svarīgi apmeklēt terapiju, lai optimāli uzlabotu simptomatoloģiju. Īpaši jāstrādā ar mātēm bērniem ar ASD, lai palielinātu viņu enerģijas līmeni un samazinātu noguruma līmeni

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/52054