6533b836fe1ef96bd12a182a
RESEARCH PRODUCT
Ģēnija un mākslas noteikumu savstarpīgums Imanuēla Kanta estētikas filozofijā
Māris Vītolssubject
Kantsoriģinalitātedaiļā mākslaģēnijsFilozofijakārtuladescription
Maģistra darbs “Ģēnija un mākslas noteikumu savstarpīgums Imanuēla Kanta estētikas filozofijā” ir veltīts Kanta estētikas filozofijas analīzei. Darbā tiek analizēti nosacījumi, kurus Kants izvirza daiļās mākslas darbu radīšanai, nolūkā izpētīt saistību starp ģēniju un mākslas noteikumiem mākslinieciskās jaunrades procesā. Kanta darbā “Spriestspējas kritika” izstrādātā ģēnija koncepcija filozofijas vēsturē bieži ir interpretēta kā radošā mākslinieka emancipēšana no jebkuru kārtulu spaidiem, no kuriem autoram nepieciešami jāatbrīvojas, lai tas spētu radīt oriģinālu mākslas darbu. Maģistra darbā tiek piedāvāts no iepriekšminētā atšķirīgs Kanta teksta lasījums, kurā akcentēts nevis ģēnija un mākslas noteikumu pretstatījums, bet gan ciešs kopsakars, bez kura ģēnija māksla nebūtu iespējama. Lai raksturotu attiecības starp ģēniju un mākslas noteikumiem, maģistra darbā tiek lietots savstarpīguma jēdziens, ar to saprotot situāciju, kurā ģēnijs, dodams mākslai jaunu kārtulu, vienlaicīgi pats ir tiešā veidā pakļauts pastāvošajiem mākslas noteikumiem, kuri tam jāievēro, radot daiļās mākslas darbus. Mākslinieks, kurš ir apveltīts ar ģēnija talantu, nevis rada daiļās mākslas darbu viņpus kārtulām, būdams atbrīvots no visu noteikumu ievērošanas, bet gan balstās uz esošajiem mākslas noteikumiem un tādējādi rod iespēju paplašināt mākslas robežas.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2016-01-01 |