6533b837fe1ef96bd12a21c5

RESEARCH PRODUCT

Dislipidēmija kā riska faktors nieru funkcionālo spēju samazinājumam I tipa cukura diabēta pacientiem

subject

description

Diabētiskā nefropātija ir svarīga un bieži diabēta pacienta dzīvību apdraudoša mikrovaskulāra komplikācija (Groop et al., 2009). Diabētiskās nefropātijas pacientiem dislipidēmiju sastop bieži, tomēr līdz šim veikto pētījumu rezultāti nav viennozīmīgi attiecībā uz seruma lipīdu frakciju ietekmi uz nieru funkciju. Pētījuma mērķis bija izpētīt 1. tipa cukura diabēta pacientu lipīdu un apolipoproteīnu līmeņu asociāciju ar nieru funkcionālo spēju (glomerulārā filtrācijas ātruma un albuminūrijas) samazinājumu laika gaitā. Veikts šķērsgriezuma tipa pētījums, kurā tika izmantoti 106 1. tipa cukura diabēta pacientu paraugi un klīniskie dati no „LatDiane: Latvijas diabētiskās nefropātijas pētījuma”, kas iegūti rekruitēšanas vizītē un atpakaļ saukšanas vizītē ar vidēji 4,05 ± 0,88 gadus ilgu starpposmu. Ar lineārās regresijas analīzes palīdzību tika novērtēta dažādu klīnisko rādītāju, tai skaitā lipīdu marķieru, asociācija ar glomerulārās filtrācijas ātruma (GFĀ) izmaiņu gada laikā jeb slope un albuminūrijas izmaiņu laika posmā no rekruitēšasn līdz atpakaļ saukšanas vizītei. Savukārt, loģistiskā regresijas analīze tika izmantota, lai novērtētu klīnisko rādītāju, tai skaitā lipīdu marķieru, asociāciju ar GFĀ samazinājuma progresiju un kopējo nefropātijas progresiju. Pētījumā tika noskaidrots, ka augstāks augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH) un apo (apolipoproteīna) B līmenis asociējas ar izteiktāku GFĀ krišanos. Apo B vērtībai palielinoties par vienu vienību, GFĀ slope samazinātos par 0,34 (p=0,029), un palielinoties ABLH vērtībai iesaistes brīdī par vienu vienību, GFĀ slope samazinātos par 0,33 (p=0,025). No otras puses, statīnu lietošanai ir aizsargājošs efekts uz GFĀ krišanos – pētījumā pierādījās, ka statīnu lietošana atkārtotajā vizītē GFĀ krišanos mazina un slope rādītāju palielina par 0,20 (p=0,041). Savukārt klīniski nozīmīgu GFĀ samazinājuma progresiju (>2,5 ml/min/1,73m2/gadā) statistiski ticami ietekmē zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis, kuram paaugstinoties par vienu vienību, GFĀ samazinājuma progresijas risks samazinās (OR=0,086; p=0,013), un arī apoB līmenis, kuram palielinoties par vienu vienību, GFĀ samazinājuma progresijas varbūtības risks palielinās (OR=1,09; p=0,017). Līdz ar to var secināt, ka apo B ietekmē gan GFĀ krišanos gada laikā, gan veicina GFĀ samazinājuma progresiju, bet ABLH ietekmē GFĀ krišanos gada laikā. Savukārt statīnu lietošana GFĀ krišanos mazina.