6533b838fe1ef96bd12a4af7
RESEARCH PRODUCT
Pacientu līdzestības trūkums ģimenes ārsta nozīmējumu izpildē
Dace Kaklautiņasubject
pacientslīdzestības trūkumshroniskas slimībaslīdzestībaMedicīnadescription
Bakalaura darba tēma ir “Pacientu līdzestības trūkums ģimenes ārsta nozīmējumu izpildē”. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 50% pacientu nav līdzestīgi medikamentu lietošanā, respektīvi tie neievēro ģimenes ārsta norādījumus un regulāri nelieto medikamentus, kas tiem izrakstīti. Pamatā tie ir pacienti ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu slimības, diabēts, epilepsija, astma, gremošanas trakta saslimšanas u.c. Šo pacientu līdzestības trūkums rezultējas ievērojamās valsts veselības aprūpes izmaksās un stacionāra personāla un tehnisko resursu nelietderīgā izlietošanā, kā arī paša pacienta veselības stāvokļa regresijā. Darba mērķis bija noskaidrot, cik pacientu gadā iestājas stacionārā medikamentu līdzestības trūkuma dēļ un kas ir šī līdzestības trūkuma iemesls. Pētniecības uzdevumi bija atlasīt un analizēt pieejamo literatūru un informācijas avotus par pacientu līdzestību un tās trūkumu; analizēt Dorotejas Oremas māszinību teoriju saistībā ar pacientu līdzestību, pēc pētījumā iegūtajiem datiem noskaidrot, cik daudz pacientu ar līdzestības trūkumu katru gadu nokļūst stacionārā, kāds ir to vecums, dzimums, diagnozes un cik ilgi viņi uzturējušies stacionārā. Izvirzītā hipotēze: pacientu līdzestības trūkums savā ārstēšanā ir biežākais stacionēšanas iemesls hroniski noritošu slimību gadījumos. Lai sasniegtu darba mērķi, autore veica kvantitatīvu pētījumu, par pētījuma instrumentu izmantojot izstrādātu protokolu stacionārā pacienta medicīniskās dokumentācijas analīzei. Pētījumā tika noskaidrots, ka no stacionāra pacientu slimības vēsturēm ir sarežģīti iegūt pārliecinošu informāciju par pacientu līdzestības esamību vai trūkumu, jo šādi dati atsevišķi netiek ievākti. Taču lielākā daļa pacientu, kas tiek stacionēti ar hroniskām saslimšanām, visticamāk nav lietojuši ģimenes ārsta nozīmētos medikamentus, par to varētu liecināt gan jau esošās slimības hroniskā stadija, gan tas, ka pacients anamnēzē atzīmē, ka nekādus medikamentus nelieto. Un tas, iespējams, ir iemesls, kādēļ šie pacienti nonākuši stacionārā. Šo pacientu skaits procentuāli nav liels, taču vidēji katrs šāds pacients stacionārā pavada 7 dienas, tādējādi izšķērdējot valsts veselības aprūpes līdzekļus un stacionāra tehniskos un cilvēkresursus. Biežākās diagnozes šādiem pacientiem ir arteriālā hipertensija, 2.tipa cukura diabēts, pankreatīts, sirds mazspēja u.c. Gandrīz puse šo pacientu gada laikā ir stacionēti 3 reizes. Vecuma grupas, kurām raksturīgs vislielākais medikamentu līdzestības trūkums, ir vecumā no 50 līdz 59 un 80 un vairāk gadu. Atslēgvārdi: pacients, līdzestība, līdzestības trūkums, hroniskas slimības.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2021-01-01 |