6533b838fe1ef96bd12a4b1e

RESEARCH PRODUCT

Phlebiopsis gigantea (Fr.) JŅl. nozīme vietējo un introducēto skujkoku sugu aizsardzībā pret Heterobasidion annosum (Fr.)

Kristīne Pāruma

subject

Bioloģija

description

Sakņu piepes Heterobasidion annosum s.l. izraisītā sakņu trupe ir viena no postošākajām koku slimībām Ziemeļu puslodē, it īpaši Eiropas skujkoku mežos. H. annosum rada ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai, izraisot koku priekšlaicīgu bojāeju. Eiropā plašāk pielietotais bioloģiskais preparāts, sakņu trupes ierobežošanai, ir „Rotstop”, kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea (Fr.) JŅl. oīdijas. Minētais preparāts Latvijā reģistrēts 2007. gadā. Darba mērķis: pārbaudīt atšķirīgu P. gigantea Latvijas izolātu efektivitāti Pinus, Picea, Larix un Pseudotsuga ģints koku aizsardzībā pret H. annosum. Kopā ievākti 155 koksnes paraugi: no parastās priedes 106 un no parastās egles 49. Laboratorijā izolēti 54 P. gigantea celmi. Pētījumam laboratorijas apstākļos izmantoti 54 Latvijā ievāktie P. gigantea izolāti un Somijā ražotais P. gigantea sporas saturošais preparāts „Rotstop”. Eksperimentam lauka apstākļos izmantoti divi 2007. gadā ievāktie izolāti (K4 un G1), 2008. gadā ievāktais izolāts Gi107P, „Rotstop”, kā arī H. annosum izolāti: ĒrgļiS (S intersterilitātes grupa) un 385 Rv (P intersterilitātes grupa). Pētījumā salīdzināta Latvijas P. gigantea izolātu efektivitāte (micēlija augšanas ātrums, antagonisms pret H. annosum S un P intersterilitātes grupām, oīdiju produkcija) ar preparāta „Rotstop” sastāvā esošās P. gigantea izolāta efektivitātes rādītājiem. Konstatēts, ka laboratorijas apstākļos, vairāki Latvijā ievāktie P. gigantea izolāti pēc efektivitātes rādītājiem būtiski neatšķiras no „Rotstop” izolāta efektivitātes rādītājiem. P. gigantea izolātu T207E raksturo būtiski lielāka oīdiju produkcija, salīdzinājumā ar „Rotstop” izolātu (p<0.001). Lauka eksperimentā kopā izmantoti 98 koka bluķīši, kuros pārbaudīts 3 P. gigantea Latvijas izolātu un „Rotstop” augšanas ātrums koksnē septiņām koku sugām. Konstatēts, ka P. gigantea micēlijs labi attīstās Veimuta priedes, parastās priedes, klinškalnu priedes koksnē, sliktāk parastās egles koksnē, Sibīrijas lapegles koksnē un Sitkas egles, bet attīstība netika konstatēta Menzīsa duglāzijas koksnē. P. gigantea Latvijas izolāti K4 un Gi107P Veimuta priedes, parastās priedes un klinškalnu priedes koksnē, bet izolāts G1 parastās egles koksnē uzrāda augstāku micēlija augšanas ātrumu (11,7 ± 2,7 cm/28 dienās), salīdzinājumā ar „Rotstop” (8,5 ± 3,4 cm/28 dienās). H. annosum labi attīstās parastās priedes, Veimuta priedes, parastās egles, klinškalnu priedes un Sitkas egles koksnē (S grupa: 4,8 – 2,1 mm/dienā; P grupa: 6 – 2,3 mm/dienā), bet slikti Sibīrijas lapegles un Menzīsa duglāzijas koksnē (S grupa: 0,8 – 1,3 mm/dienā; P grupa: 0,9 – 1,1 mm/dienā). Iegūtie dati liecina, ka H. annosum micēlijs salīzinot ar P. gigantea attīstās ātrāk parastās priedes, Sibīrijas lapegles un Menzīsa duglāzijas koksnē, tāpēc šīs skujkoku sugas ir īpaši pakļautas riskam inficēties ar sakņu piepi. Pētījums veikts projekta „Bioloģisko preparātu pielietošana Heterobasidion annosum izraisītās sakņu trupes ierobežošanai skujkoku audzēs” ietvaros, LVMI „Silava” Meža fitopatoloģijas un mikoloģijas laboratorijā. Atslēgas vārdi: sakņu trupe, Heterobasidion annosum, Phlebiopsis gigantea, „Rotstop”, Pinus sp., Picea sp., Pseudotsuga sp., Larix sp.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/18917