6533b838fe1ef96bd12a4b34

RESEARCH PRODUCT

Aktīvas runas attīstības sekmēšana trīsgadīgiem bērniem mūsdienu izglītības tendenču kontekstā

Elizabete Korotkova

subject

Kompetenču pieejaAktīvā runaPedagogu paņēmieniPirmsskolas pedagoģijaTrīsgadīgi bērni

description

Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tematu “Aktīvas runas attīstības sekmēšana trīsgadīgiem bērniem mūsdienu izglītības tendenču kontekstā.” Temata aktualitāte saistīta ar apstākli, ka ar 2019.gada septembri stājas spēkā jaunais izglītības saturs – kompetenču izglītība, kurā uzsvars likts uz lietpratības, patstāvības un sadarbības prasmju veidošanu. Tas nav iespējams bez bērnu aktīvās runas attīstības. Tādēļ nepieciešams aktualizēt jautājumus, kā pirmsskolas skolotāji var veiksmīgi attīstīt bērnu runu, adaptējot uzkrāto pedagoģisko pieredzi jaunā izglītības satura prasībām. Pētījuma mērķis ir teorētiski pētīt un empīriski pamatot kompetenču pieejas efektivitāti aktīvās runas sekmēšanā trīsgadīgiem bērniem. Saskaņā ar mērķi darbu veido teorētiskā un empīriskā daļa. Teorētiskajā daļā darba autore padziļināti pēta mūsdienu izglītības tendences, analizējot šo ideju veidošanās vēsturiskos aspektus un mūsdienu interpretāciju, vadoties pēc tādu autoru atziņām kā M. Avartani (Awartani, Whitman, 2008), B. Madlen (2014), J. Grava (2018), Dž. Skots (Scott, Butler, 2012),., integrējot arī tradicionālās pirmsskolas pedagoģijas pārstāvju I. Stangaines (2005, 2007, 2012), D. Lieģenieces (1999) Ļ. Vengera (Венгер, 1989), Ļ.Vigotska (Выготский, 1999), V. Davidova (Давыдов, 1986) u.c. atziņas. Teorētiskajā pamatojumā liela uzmanība ir pievērsta valodas attīstības likumsakarībām, izmantojot tādu autoru pētījumus kā I. Freberga (2007, 2013), S. Vorda (2017), T. Zīriņa (2017), I. Miltiņa (2013),Ž. Vardzelašvili (Вардзелашвили, 2019) u.c. Tas ļauj ne tikai pamatot kompetenču pieejas zinātniskos aspektus, bet arī noteikt galvenos metodiskos paņēmienus, ko varētu izmantot darbā ar jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem. Empīriskajā daļā tika pētīti 14 trīsgadīgi bērni, atklājot viņu runas attīstības īpatnības – bērniem. Augsti rezultāti tika panākti runas aktivizēšanā – bērni sāka izrādīt iniciatīvu, vēršoties ar jautājumiem grupā ir bērni, kuri tikai tagad ir sākuši runāt, ir šaurs aktīvais vārdu krājums, runa agramatiska, dominē frāžu runa, un ir bērni, kuri runā izvērsti, gramatiski pareiziem saliktiem teikumiem. Attiecīgi tiek pamatots, ka mācību process ir jāveido diferencēti, izvirzot atšķirīgus runas attīstīšanas uzdevumus grupas bērniem, lai nepieļautu, ka talantīgākie un spējīgākie bērni tiek savā attīstībā bremzēti. Veiktā empīriskā pētījuma rezultātā pozitīva runas attīstības dinamika tika panākta visiem, lūgumiem, saviem stāstījumiem pie skolotājas un vienaudžiem. Rezultāti ļāva apstiprināt hipotēzi: kompetenču pieeja ļauj mācību procesu pakārtot ļoti atšķirīgam trīsgadīgu bērnu runas attīstības līmenim un vienādi sekmēt aktīvo runu visiem bērniem viņu potenciālo iespēju robežās. Apjoms: 53 lpp., 4 att., 8 tab, 68 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: kompetenču pieeja, aktīvā runa, trīsgadīgi bērni,pedagogu paņiemieni.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/48078