6533b839fe1ef96bd12a5522

RESEARCH PRODUCT

Acilkarnitīnu koncentrācija asinīs saistībā ar insulīna rezistenci pacientiem ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku

subject

description

Ievads. Acilkarnitīni ir taukskābju metabolīti, kas nodrošina garo ķēžu taukskābju transportu mitohondrijos tālākai β-oksidācijai. Līdzīgi kā citi metabolisma starpprodukti, acilkarnitīni var uzkrāties, traucējot šūnu enerģijas metabolismu un samazinot šūnu izdzīvošanu stresa apstākļos. Šī iemesla dēļ arvien vairāk pēta acilkarnitīnu saistību ar KVS un citām slimībām. Mērķis. Noskaidrot vai acilkarnitīnu koncentrācija asinīs ir saistīta ar insulīna rezistenci un augstāku kardiovaskulāro slimību risku. Metodes. Šis ir viena centra novērojošs šķērsgriezuma pētījums, kurā tika iekļauti pacienti pēc specifiskiem izslēgšanas un iekļaušanas kritērijiem, lai optimāli izvērtētu acilkarnitīnu līmeni ietekmējošos faktorus. Datu statistiskā apstrāde tika veikta ar SPSS programmas 22.0 versiju. Rezultāti. Pētījumā tika iekļauti 68 pacienti. Pētot acilkarnitīnu saistību ar insulīna rezistenci, garajām un log-īsajām ķēdēm tika novērota tendence paaugstināties atkarībā no IR, bet šai tendencei nebija statistiskas ticamības. Pacientiem ar nozīmīgu aterosklerozi bija nedaudz augstāki log-īso (1,15±0,15 vs 1,11±0,19) un vidējo ( -0,29±0,18 vs -0,32±0,21) ķēžu acilkarnitīni, nekā pilnīgi veseliem pacientiem, tomēr statistiski ticami šie dati nebija. Vērtējot pacientus atkarībā no MS statistiski nozīmīgas atšķirība netika atrasta. Log- īso ķēžu acilkarnitīnu koncentrācija pieauga pacientiem ar otrās un trešās pakāpes aptaukošanos, bet šai tendencei nebija statistiskas ticamības (p=0,922). Savukārt log-vidējām un garām acilkarnitīnu ķēdēm bija vērojama acilkarnitīnu vidējo vērtību samazinājums, pacientiem ar pirmās un otrās pakāpes adipozitāti, bet šie dati arī nebija statistiski ticami (p=0,318;p=0,120). Tika novērots, ka visu ķēžu acilkarnitīni proporcionāli pieaug GFA samazinājumam, bet šim novērojumam nebija statistiskas ticamības. Veicot multiplās regresijas analīzi acilkarnitīnu ķēdēm ar kreatinīnu, statistiski ticamas korelācijas tika atrastas starp log -vidējām ķēdēm un kreatinīnu ( r=0,333; p=0,006) un starp garām acilkarnitīnu ķēdēm un kreatinīnu (r=0,269; p=0,027). Tika izpētīts acilkarnitīnu līmenis atkarībā no zivju un sarkanās gaļas lietošanas biežuma nedēļā. Statistiski ticami rezultāti netika iegūti. Secinājumi. Pētījumā netika atrasta statistiski ticama korelācija starp acilkarnitīniem un IR, GFA, ĶMI un ateroskleozi. Savukārt tik atrasta statistiski ticama korelācija starp vidējo un garo ķēžu acilkranitīniem atkarībā no kreatinīna. Lai būtu precīzāki statistiskie dati ir nepieciešams palielināt pētījumā iesaistīto pacientu skaitu.