6533b839fe1ef96bd12a5523

RESEARCH PRODUCT

Krūšu rajonā novietoto sensoru pielietojums slimnīcā iegūto izgulējumu novēršanas pasākumos

subject

description

Darba aktualitāte: Izgulējumi ir viena no visizplatītākajām slimnīcā iegūtām slimībām, kas var novest līdz dzīves pasliktināšanai un pat nāvei. Profilaktiskie pasākumi var samazināt izgulējumu biežumu veidošanos. Darba mērķis: Izvērtēt valkājamo sensoru nozīmi slimnieka pozas vērtēšanā 24 stundu laika periodā pētot pacienta pagriešanās laiku un apjomu. Materiāli un metodes: Prospektīvājā pētijumā tika pētīti RAKUS Stacionāra ”Biķernieki” iegūti dati no 15 valkājamiem Movesense sensoriem, kas tika novietoti uz pacienta krūšu kaula laika posmā no 10.02.20 līdz 12.03.20, pēc kā tika ieviesta ārkārtējā situācija un visi klīniskie pētījumi tika apstādināti. Sensors tika novietots uz krūšu kaula uz 24 stundām, no 10:00 līdz nākošās dienas 10:00. Datu apstrādei tika pielietota SPSS programmatūra. Rezultāti: Pacienti 192 stundu laikā veica 162 pozīcijas maiņas. Laika grupā no 10:00 līdz 22:00 tika novērota biežāka pozīcijas maiņa 99 reizes, jeb 12,375 reizes/pacients (95% CI [11.21, 12.79]) salīdzinot ar 63, jeb 7,875 reizes/pacients, 95% CI [7.27989, 8.47011], laika grupā no 22:00 līdz 10:00. Pacienti, kuri nav riska grupā uz izgulējumu veidošanos 144 stundu laikā mainīja pozīciju vidēji 23,2 reizes/diennaktī. Savukārt, pacientiem, kuri bija riska grupā uz izgulējumu veidošanos pozīcijas maiņa notika retāk, 48 stundu laikā vidēji 11,5 reizes/diennaktī. Vidējais aprēķinātais pagriešanās laiks miegā pacientiem ar Bradena skalu virs 18 ir 92.3 minūtes, 95% CI [84.4, 100]. Salīdzinot datus no valkājamiem sensoriem un slimnieka pozicionēšanas kartēm tika novērota to daļēja nesakrišanu, papildus tam vienam no pacientiem tika novērota nepietiekams grozīšanas apjoms. Izvērtējot laika intervālu starp pagriezieniem, no 22 repozīcijām 14 pozīcijas maiņas notika ar intervālu lielāku par 2 stundām. Šim laika intervālam vidējā pozīcijas maiņa ir 143 minūtes, 95% CI [131, 155], savukārt laika intervālam līdz 2 stundām vidējā pozīcijas maiņa ir 103 minūtes, 95% CI [90.5, 116]. Secinājumi: Movesense sensors un programmatūra var tikt izmantoti slimnieku reālā laika pozīcijas vērtēšanai klīniskajā praksē. Slimnieka fizioloģiskās pozas maiņas biežums un grozīšanas biežums ir augstāks laika intervālā no 10:00 līdz 22:00. Fizioloģiska pozas maiņa miegā ir retāka nekā nomodā. Slimnieku grozīšana notiek retāk nekā slimnieks pats maina pozu. Pozicionēšanas laiks, kas iegūti no sensoru datiem nesakrīt ar ierakstiem pozicionēšanas kartēs, ka arī slimnieku grozīšana netika veikta plkst. 12:00 un 04:00 un laika intervāls starp pozicionēšanu bieži pārsniedza 120 minūtes.