6533b839fe1ef96bd12a5556
RESEARCH PRODUCT
Ultrasonogrāfijas metodes pielietojamība dzemdes apakšējā segmenta izvērtējumā pacientēm ar iepriekšēju ķeizargrieziena operāciju
Anna Langratesubject
ķeizargrieziena operācijaultrasonogrāfijaMedicīnaMiometrija biezumsrēta uz dzemdesdescription
Ievads. Ķeizargrieziena operācijas prevalence populācijā ir augsta, kļūdama par visbiežāko ķirurģisko operāciju sievietēm. Tā asociējas ar diviem būtiskiem riska faktoriem: dzemdes plīsumu nākošajās grūtniecībās un mātes nāvi. Ultrasonogrāfija ieņem vadošo lomu miometrija biezuma izvērtējumā, tomēr joprojām diskutabla ir attēldiagnostisko mērījumu variabilitāte un precizitāte kā starp transabdominālo un transvaginālo Usg, tā arī starp sievietēm ar un bez rētas uz dzemdes. Pētījuma mērķis. Prospektīvā pētījuma mērķis bija noskaidrot vai dzemdes miometrija apakšējā segmenta biezums mērījumos ar transabdominālo ultrasonogrāfijas metodi korelē ar manuāli veiktiem mērījumiem in vivo dzemdes apakšējam segmentam ķeizargrieziena laikā. Metode. Zinātniskais darbs tika izstrādāt P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centrā. Kopumā pētijumā tika veikti 414 mērījumi 69 grūtniecēm 38.97 ± 1.124 gestācijas nedēļā. Pamatojoties uz anamnēzes datiem tika izdalītas trīs grupas: A grupa- sievietes bez rētas uz dzemdes (n=29), B grupa- sievietes ar vienu ķeizargrieziena operāciju anamnēzē (n=29), C grupa- sievietes ar diviem un vairāk ķeizargriezieniem anamnēzē. Mērījumi tika veikti ar transabdominālo ultrasonogrāfijas metodi un ķeizargrieziena laikā pirms dzemdes šūšanas. Rezultāti. Sieviešu vidējais vecums bija 33.19 ± 5.16, vidējais intervāls starp grūtniecībām bija 4.0[1;20] ,aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) 84,1% (n=58) tika konstatēts virssvars vai aptaukošanās (ĶMI≥25,1 kg / m2 ). Ķeizargrieziena operācija anamnēzē tika konstatēts 40 grūtniecēm (57.97%), 29 grūtniecēm dzemde bez rētas (42%).Otra biežākā indikācija presentatio pelvica (n=13) (18.8%). Statistiska ticamība korelācijā starp Usg un SC mērījumiem tika atklāta tikai A grupā (n=29) un, tikai vienā no trim mērījumiem- miometrija vidusdaļā (p=0,03).Ne B grupā, ne C grupā neizveidojās statistiska ticamības korelācijai starp Usg un SC iegūtajiem mērījumiem nevienā no plakņu mērījumiem, atttiecīgi p<0,214-0,240. Analizējot fenotipiskos rādītājus statistiski nozīmīgu korēlāciju ar miometrija biezumu tika atklāta starp ĶMI (p=0,020-0,056), intervāls starp grūtniecībām (p=0,008 0,016), vecums (p=0,020-0,039). Viens no pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot, vai pastāv miometrija biezuma atšķirības starp A un B grupā iekļautajām grūtniecēm, attiecīgi iegūtie rezultāti atspoguļo 10.00 [8,5;15] vs 7,00 [5,50;10,00]; p=0,008. Otrajā trimestrī veikto usg mērījumi dzemdes apakšējam segmentam ir statistiski ticama korelācija ar mērijumiem, kas tiek veikti ķeizargrieziena laikā (p=0,036). Secinājumi. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana trešajā trimestrī ir informatīva tikai sievietēm bez rētas uz dzemdes. Sievietēm bez ķeizargreiziena operācijas anamnēzē miometrija biezums lielāks nekā pacientēm ar iepriekš veiktu vienu ķeizargrieziena operāciju. Zinot otrā trimestra dzemdes apakšējā segmenta biezumu ir iespējams paredzēt reālo miometrija biezumu trešā trimestra beigās.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2017-01-01 |