6533b839fe1ef96bd12a5ead

RESEARCH PRODUCT

Parastās mellenes Vaccinium myrtillus (L.) rametu vecuma un izmēru struktūras salīdzinājums dažāda vecuma mētrāju audzēs Slīteres nacionālā parka teritorijā un tā apkārtnē

subject

description

Mellene ir sīkkrūmu suga, kas ir viena no biežāk sastopamajām zemsedzes veģetācijas sugām boreālo mežu ekosistēmās, tomēr tā netiek pietiekami novērtēta. Mellene pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tās klātbūtne ir viens no rādītājiem par mežu augšanas apstākļu bagātināšanos. Līdzīgi kā kokiem arī mellenes gadskārtas sniedz informāciju par apstākļiem konkrētajā teritorijā, taču par īsāku laika periodu. Par pētījuma vietu izvēlēts Slīteres nacionālais parks un tā apkārtne, jo tajā pārstāvēti dažāda vecuma mētrāji, kā arī tādēļ, ka noteiktā Slīteres nacionālā parka teritorijā iepriekš veidojies degums. Šajā teritorijā kopumā izveidots 21 parauglaukums (10 x 10m). Seši parauglaukumi izveidoti jaunaudzēs (13 – 21 gadu vecās), pārējie parauglaukumi izveidoti mētrāju audzēs vecumā no 42 līdz 257 gadiem. Katrā no parauglaukumiem pēc noteiktas shēmas izveidoti pieci 1 x 1 m lieli parauglaukumiņi, kuros noteica veģetācijas procentuālo segumu un sugu sastāvu, pa diagonāli ievāca trīs melleņu rametu paraugus. Iegūtos rametu paraugus apstrādāja laboratorijā, mērīja diametru, augstumu, kā arī noteica vecumu. Lai analizētu veģetācijas atšķirības, izmantota DCA analīze. Bet, lai noskaidrotu mežaudzes vecuma ietekmi uz mellenes rametu parametriem, izveidots lineārs jaukta efekta modelis. Pētījumā secināts, ka veģetācija starp dažāda vecuma mētrāju audzēm neatšķiras. Turpretī mellenes projektīvais segums atšķiras un tam ir statistiski būtiska pozitīva saistība ar mežaudzes vecumu. Tāpat mežaudzes vecums pozitīvi ietekmē arī melleņu rametu parametrus – diametru, augstumu, vecumu. Tomēr, pieaugot mežaudzes vecumam, samazinās iespējamība, ka parauglaukumā būs trīs līdz piecus gadus vecas mellenes, kurām vērojama visintensīvāka jaunu klonu veidošana. Jaunaudžu veģetācijā novērojama grupēšanās divās daļās, attiecīgi veģetācija degušajās un veģetācija nedegušajās audzēs. Nav novērojamas būtiskas atšķirības mellenes projektīvajam segumam starp abu veidu mežaudzēm. Mellenes rametu diametri starp abām grupām būtiski neatšķiras, bet augstums un vecums būtiski atšķiras. Maģistra darbs izstrādāts Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā ‘’Silava’’. Darbs izstrādāts laika posmā no 2016. gada augusta līdz 2018. gada maijam.