6533b839fe1ef96bd12a5f7c

RESEARCH PRODUCT

Ādas citoloģijas un dermatoskopijas atrades salīdzinājums bazālo šūnu karcinomas diagnostikā

subject

description

Tēmas aktualitāte. Bazālo šūnu karcinoma ir visbiežāk sastopamā ne-melanomas ādas vēža forma, kas raksturojas ar strauju saslimstības pieaugumu. Latvijā kā vienu no diagnostikas metodēm izmanto citoloģiju, kas nereti uzrāda viltus negatīvu rezultātu. Mērķis. Salīdzināt citoloģijas un dermatoskopijas atrades bazālo šūnu karcinomas gadījumos un noskaidrot biežākos riska faktorus bazālo šūnu karcinomas gadījumos Latvijā. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts SIA “Derma Clinic Riga”, SIA “Veselība un estētika”, Freibergas Selgas – ārsta dermatologa, venerologa un kosmetologa praksē. Pētījumā iekļauti 65 pacienti, kuriem dermatoskopiski vai citoloģiski diagnosticēta BŠK, kas dokumentētas laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. februārim, 27 citi pacienti ar konstatētu BŠK jebkurā laika periodā un 60 cilvēku kontroles grupa, kam nav konstatēta BŠK. Datu aprakstošā analīze veikta izmantojot Microsoft Excel 365 ProPlus, statistiskā analīze veikta ar R-3.3.2, izmantojot RStudio vidi. Rezultāti. Pacientu kopu veidoja 65 cilvēki vecumā no 38 līdz 96 gadiem ar vidējo vecumu 71,17 (SE ± 1,53 gadi, mediāna 72 gadi), no kuriem 69 % sievietes (n = 45) un 31 % vīrieši (n = 20), kuriem dermatoskopiski vai citoloģiski diagnosticēta BŠK. Visbiežāk sievietēm konstatēta vecumā no 70–79 gadiem, taču vīriešiem 80–89 gadu vecumā. Citoloģijas izmeklējumos 26,2 % (n = 17) netika konstatēta BŠK. Uz rumpja konstatētajām BŠK 94 % (n = 16) gadījumos citoloģija uzrādījusi korektu rezultātu, bet uz galvas konstatētajām 67 % (n = 29) gadījumu un uz rokām – 60 % (n = 3). Visbiežāk citoloģijas rezultāts sakrita gadījumos, kad dermatoskopijas atradē bija konstatētas zilgani pelēkas ligzdas (olveida struktūras) (79 %; n = 27), savukārt visretāk, ja bija konstatētas kļavu lapai līdzīgas struktūras (63 %; n = 5). Kopumā dermatoskopijas visbiežākā atrade bija zaroti asinsvadi (89,2 %; n = 58), tad seko multiplas zili pelēkas lodītes (58,5 %; n = 38), zilgani pelēkas ligzdas (olveida struktūras) (52,3 %; n = 34), izčūlojumi (21,5 %; n = 14), bet visretāk tika novērotas kļavu lapai līdzīgas struktūras (12,3 %; n = 8). No anketām iegūtie dati norāda, ka vīrieši BŠK konstatē vidēji pēc 17 mēnešiem, taču sievietes – pēc 22. Lielākoties pacienti karcinomu konstatējuši paši sev (70 %; n = 40), lai arī 38 % (n = 9) sieviešu un 24 % (n = 8) vīriešu karcinomas eksistences periodā ir apmeklējuši ārstu, kurš tikai 5 % (n = 2) ir bijis pirmais karcinomas pamanītājs. Pastāv statistiski būtiska sakarība BŠK ar četriem riska faktoriem, kas ir smēķēšana, gaišas ādas un hroniskas slimības esamība, hobiji āra apstākļos. Secinājumi. Citoloģija bieži uzrāda negatīvu un kļūdainu rezultātu, kas neatbilst dermatoskopiskajai atradei. Tiek novēroti līdzīgi riska faktori pasaulē un Latvijā.