6533b839fe1ef96bd12a696e

RESEARCH PRODUCT

Politiskā režīma dinamika Krievijā V. Putina un D. Medvedeva prezidentūru laikā

subject

description

Politiskā režīma dinamika Krievijā V.Putina un D.Medvedeva prezidentūru laikā: Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, to veido ievads, metodoloģija, teorētiskā un empīriskā daļa, secinājumi. Darba mērķis ir izpētīt vai politiskais režīms Krievijā D.Medvedeva prezidentūras laikā ir kļuvis demokrātiskās salīdzinot ar V.Putina prezidentūras laiku. Šī mērķa sasniegšanai tika veikti sekojošus uzdevumi: 1.izpētītas demokrātiska režīma un hibrīdrežīmu galvenās iezīmes; 2.pielīdzinātas demokrātiska režīma pazīmes objektīviem rādītājiem; 3.šīs pazīmes apskatītas V.Putina prezidentūras laikā no 2000. līdz 2007.gadam; 4.šīs pazīmes apskatītas D.Medvedeva prezidentūras laikā no 2008.gada līdz 2010.gada martam ieskaitot; Darba teorētiskajā daļā darba autore pēta demokrātijas un hibrīdrežīma galvenās pazīmes, kuras Krievijā sastopamās iezīmes norāda uz to, vai tā ir demokrātiska vai hibrīdrežīma valsts. Metodoloģijā darba autore pielīdzina galvenās demokrātijas pazīmes objektīviem rādītājiem, tādiem kā vārda brīvība, godīgas vēlēšanas, NVO darbība, fundamentālās indivīdu tiesības u.c. Darba empīriskajā daļā darba autore šos rādītājus analizē gan V.Putina, gan D.Medvedeva prezidentūru laikā. Autore pētīta un salīdzina šo rādītāju attīstību Krievijā laika posmā no 2000.gada līdz 2010.gada martam ieskaitot. Nozīmīgākie secinājumi. Hibrīdrežīms ir tāds režīms, kas nav demokrātija, lai gan valstī pastāv visi demokrātiskie institūti, tāpat tas nav autoritārs režīms, jo formāli politiskie procesi „saucas” demokrātiski un tam iztrūkst viena vai vairākas autoritāra režīma pazīmes. Tāpat darbā tika secināts, ka D.Medvedeva prezidentūras laikā politiskais režīms Krievijā, salīdzinot ar V.Putina prezidentūru, nav kļuvis demokrātiskāks, jo Medvedevs publiskās runās uzsver, ka ir atvērtāks un demokrātiskāks par savu priekšgājēju, tomēr reālas darbības tam neseko, un fakti liecina, ka Krievija drīzāk virzās uz autoritāru režīma tipu, nevis demokrātiju. Joprojām pastāv stingri vārda un izteiksmes brīvības ierobežojumi, vēlēšanu process nav kļuvis caurspīdīgāks, un ir pamatotas aizdomas par rezultātu falsificēšanu. Iedzīvotāju uzticības rādītāji tādām institūcijām, kā parlaments un valdība ir ļoti zemi, valstī aktīvi darbojas rasistiski, ksenofobiski un antisemītiski grupējumi, tanī pat laikā NVO darbība tiek ierobežota un apgrūtināta, turklāt valsts aparāts nespēj nodrošināt daudzu fundamentālu cilvēktiesību normu ievērošanu. Pēc darba autores atzinumiem Krievijas demokrātiskie rādītāji joprojām pasliktinās, tajā pastāv hibrīdrežīms, kas drīzāk tuvojas autoritāram režīmam.