6533b839fe1ef96bd12a69e3

RESEARCH PRODUCT

Koksnes staru veidošanās parastajā priedē Pinus sylvestris Tomē lāna briestaudzē

subject

description

Parastā priede ir pasaulē visplašāk izplatītākā un ekonomiski nozīmīga skujkoku suga. Tā veido biomasas pieaugumu, izmantojot pašreizējos asimilātus, tomēr tās augšanai tiek izmantotas arī iepriekš izveidotās rezerves, kas noglabātas koksnes staru veidā. Mainīgos vides, īpaši ekstrēmos apstākļos mainās arī uzkrāto rezervju daudzums, kas var ietekmēt biomasas pieaugumu nākotnē. Koksnes staru izmēri atspoguļo uzkrāto rezervju daudzumu koksnē un pēc tā var spriest par koku reakciju uz meteoroloģiskajiem faktoriem un sociālā statusa nozīmi vienas audzes ietvaros. Par pētījuma vietu izvēlēta saimnieciska parastās priedes audze lāna tipa mežā, Tomē. Pētījumam ievāca urbumus no I un III Krafta klases kokiem, urbumiem veica anatomiskos (tangenciālos) griezumus katras gadskārtas agrīnajā un vēlīnajā koksnē. Paraugus krāsoja un fotogrāfēja. Attēliem veica kvantitatīvo koksnes staru analīzi, izmantojot programmu WinCell. Jaukta tipa modelis izmantots, lai salīdzinātu koksnes staru parametru vidējo vērtību atšķirības. Laika rindu un korelācijas analīze izmantota, lai novērtētu meteoroloģisko faktoru un koksnes staru parametru saistības. Galveno komponentu analīze izmantota, lai novērtētu koksnes staru parametru mainības tendences. Koksnes staru parametri atšķirās starp Krafta klašu kokiem, bet izteiktāka atšķirība vērojama starp gadskārtas daļām, norādot uz augstu koku individualitāti. Meteoroloģiskie faktori (temperatūra, nokrišņu daudzums un sausums), kas galvenokārt raksturo apstākļus pirms gadskārtas veidošanās, uzrādīja saistības ar koksnes staru parametriem. Bakalaura darbs izstrādāts Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”. Darbs izstrādāts laika posmā no 2018. gada jūnija līdz 2020. gada maijam.