6533b83afe1ef96bd12a73af

RESEARCH PRODUCT

Nemorālo lakstaugu sugu izplatība Latvijā un to ietekmējošie faktori

Anna Artistova

subject

platlapju mežifragmentācijaizplatības kartesBioloģijanemorālās sugas

description

Latvijā platlapju meži ir ģeogrāfiskās izplatības ziemeļmalā, platlapju mežu raksturīgā veģetācija mūsdienās vairāk ir sastopama Viduseiropā. Latvijā platlapju meži ir reti, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Platlapju meži siltāka klimata ietekmē vairāk izplatīti ir Kurzemē un Zemgalē. Platlapju meži ir bioloģiski daudzveidīgi, tajos mitinās dažādas retas un īpaši aizsargājamas sugas. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt nemorālo lakstaugu izplatības īpatnības Latvijā. Darbā ir izveidotas 25 nemorālo sugu izplatības kartes Latvijas teritorijā. Lai analizētu sugu sastopamību, tika izmantots Latvijas iedalījums ģeobotāniskajos rajonos un ainavzemēs. Latvijas teritorijas iedalījums ainavzemēs un ainavzemju grupās- augstienēs, zemienēs un teritorijās gar lielajām upēm, labāk atspoguļo nemorālo sugu izplatību nekā iedalījums ģeobotāniskajos rajonos. Lielākā nemorālo sugu izplatība un sugu daudzveidība ir Daugavas ielejā, Vidzemes augstienē un tās dienvidu nogāzē un Latvijas rietumu daļā. Nemorālās sugas mazāk izplatītas ir Latvijas ziemeļu un austrumu teritorijās, kur raksturīgs kontinentālāks klimats. Nemorālās sugas ir sastopamas auglīgās, mālainās augsnēs, kur augsni būtiski neietekmē boreālo koku piemistrojums platlapju audzei. Pastāv negatīva korelācija starp platlapju mežu izplatību un nemorālo sugu skaitu un daudzveidību pa ģeobotāniskajiem rajoniem; rajonos, kur ir vairāk platlapju audžu, ir mazāka nemorālo sugu daudzveidība. Tas norāda uz daudz lielāku fragmentācijas ietekmi uz platlapju mežiem senāk nekā mūsdienās, proti, nemorālo sugu sastopamība varētu atspoguļot vēsturisko mežu fragmentāciju. Iegūtie rezultāti varētu tikt izmantoti kā ieteikumi efektīvākai aizsargājamo platlapju mežu biotopu apsaimniekošanai. Ieteikums būtu veikt biotopu apsaimniekošanas projektus (ieskaitot platlapju mežu ierīkošanu) vietās, kurās ir labāka telpiskā kontinuitāte, piemēram, Austrumkursas un Rietumkursas rajonos, kā arī upju ielejās- Daugavas un Ventas baseinu teritorijās. Teritorijās, kur ir bijusi liela vēsturiskās fragmentācijas ietekme uz nemorālo sugu izplatību vai nelabvēlīgs klimats un augsnes, biotopu apsaimniekošana neuzlabotu nemorālo sugu izplatību. Bakalaura darbs izstrādāts LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedrā 2016. gadā.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/33176