6533b83afe1ef96bd12a7441

RESEARCH PRODUCT

Valsts rīcībpolitikas loma smēķēšanas un alkohola atkarību ierobežošanā Latvijā 2004. - 2008. gadā

subject

description

Šī pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot kāda ir bijusi Latvijas valsts rīcībpolitika laika posmā no 2004. – 2008. gadam, risinot tādus būtiskus uzdevumus kā smēķēšanas un alkohola patēriņa izplatības samazināšana valstī, kā arī šīs rīcībpolitikas analīze – cik efektīvi, plānveidīgi un mērķtiecīgi ir izmantoti dažādi instrumenti izvirzīto mērķu sasniegšanā. Galvenais pētījuma problēmjautājums ir, kā valstiskie pasākumi smēķēšanas un alkohola patēriņa izplatības samazināšanai, valsts pretsmēķēšanas un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanas rīcībpolitika vērtējama no rīcībpolitikas analīzes teorētiskā skatupunkta. Šī pētnieciskā darba hipotēze ir apgalvojums, ka ieviestie instrumenti smēķēšanas un alkoholisko dzērienu patēriņa ierobežošanā Latvijā ir efektīvi, jo tie skāruši lielu sabiedrības daļu. Izvirzītā darba mērķa sasniegšanai un hipotēzes pārbaudei, pētījums ir sākts ar teorētisko daļu, kurā tiek apskatīti un analizēti politikas analīzes jomā atzītu autoru (Čārlza O. Džonsa, Paula A. Sabatjē, D. Mazmaniana, B. V. Hogvuda, L. A. Gana, Dž. V. Kingdona, V. N. Dana, H. Ingrama,, R. E. Elmora, Merilas S. Grindles un Džona V. Tomasa) teorētiskie darbi par rīcībpolitikas ieviešanu, kā arī izvirzīti pieci kritēriji Latvijas rīcībpolitikas smēķēšanas un alkoholisko dzērienu patēriņa ierobežošanai novērtējumam. Darba ietvaros autore pēta un analizē, kādi ir smēķēšanas un alkohola ierobežošanā izvirzītie mērķi un uzdevumi, kas ir savstarpēji cieši saistīti – izvirzītie uzdevumi ir ceļš uz mērķi. Tiek apskatīts jautājums, vai rīcībpolitikas mērķi ir sasniedzami no sagaidāmā rezultāta un tam atvēlēto resursu viedokļa – tiek aprakstīti un vērtēti programmu realizācijai plānotais laiks, finanšu resursi, kā arī cilvēkresursi. Tiek veikta perspektīvā situācijas analīze, kas palīdz saprast, kāda ir problēmsituācija pirms rīcībpolitikas ieviešanas, kas būtu jādara un kas ir padarīts. Līdz ar to autore atspoguļo reālo attiecību starp plānoto un paveikto. Visbeidzot izvēlētās retrospektīvās analīzes ietvaros autore apskata, kādas izmaiņas ir notikušas, realizējot valsts rīcībpolitiku smēķēšanas un alkohola patēriņa samazināšanai ar izvēlēto instrumentu palīdzību. Nobeigumā apkopojot galvenos secinājumus un darba rezultātus, autore secina, ka darba ievadā izvirzītā hipotēze nav uzskatāma par pierādītu.