6533b83afe1ef96bd12a7451

RESEARCH PRODUCT

Filozofijas loma politikas zinātnes attīstībā: XXI. gs. sākums

subject

description

XXI gadsimta atnākšana politikas zinātnē ienesusi jaunas diskusijas par disciplīnas paradigmātisko nostāju, metodoloģiju un kopumā diskusijas zinātnisko misiju. Diskusijas rašanos noteikuši daudzi apstākļi, tostarp politiskie notikumi, kuri ietekmējuši sabiedrību kopumā. Tādēļ ir būtiski analizēt filozofijas ietekmi uz politikas zinātnes veidošanos un attīstību, kas nosaka darba mērķi: pētīt pētniecisko paradigmu maiņu politikas zinātnē, analizējot šos procesus XX gadsimta pēdējos gados un XXI gadsimta sākumā. Analizējot šī brīža politikas zinātnes jomā esošās diskusijas par disciplīnas tālāko virzību un attīstības ceļiem, jāatzīmē pastāvošo metodoloģisko plurālismu. Izveidojoties aktīvai un pieaugošai opozīcijai - formālai un pozitīvistiskai politikas pētniecībai, norisinās diskusijas par politikas zinātnes institūciju reformu nepieciešamību. Pētnieku kritika vērsta uz pozitīviskās pētniecības metodes konceptuālo pamatu un zinātniskās misijas nepildīšanu. Vēl lielāka uzmanība tiek pievērsta vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai pētniekiem – kā izglītības, tā publikāciju ziņā. Tādēļ, paralēli akadēmiskajam darbam, diskutētāji piedalās politikas zinātnes asociāciju darbā, tā nodrošinot institucionālo nodrošinājumu. Attiecīgi, var secināt, ka pētījumā izvirzītā hipotēze: Pētniecisko paradigmu maiņa XXI gadsimta sākumā veicina filozofijas lomas palielināšanos politikas zinātnes attīstībā - ir pierādīta, jo, lai arī filozofijas lomas palielināšanās politikas zinātnes attīstībā vērojama tieši konkrētā politikas zinātnes pētniecības lauka robežās, taču XXI gadsimta sākuma aizsāktās diskusijas par politikas zinātnes attīstību, metodoloģijas jautājumiem veicina pētniecības plurālismu un pamato filozofiskā skatījuma vietu un neaizstājamību pētījumos par politiku.