6533b851fe1ef96bd12a91f6

RESEARCH PRODUCT

Depresijas asociācija ar diabēta komplikācijām 1. tipa cukura diabēta pacientiem

subject

description

Mūsdienās cukura diabēts ar komorbīdu depresiju ir nopietna problēma, jo viens stāvoklis var pasliktināt otru un otrādi. Ir pieradījumi, ka depresija nelabvēlīgi ietekmē diabēta iznākumu un pazemina dzīves kvalitāti (Holt et al., 2014). Depresijas asociācija ar cukura diabēta komplikācijām katru gadu paliek arvien vairāk apskatīta. Pētījuma mērķis: izpētīt un noskaidrot asociāciju starp depresijas esamību un progresiju ar 1. tipa CD pacientu komplikāciju (nefropātija, retinopātija, kardiovaskulāra slimība) progresiju prospektīva pētījuma „LatDiane” ietvaros. Metodes: bija veikts prospektīvs pētījums, kurā tika iesaistīts 121 pacients. Visiem pacientiem ir diagnosticēts 1. tipa CD. Depresijas novērtēšana bija veikta ar BDI (Beck Depression Inventory) anketas palīdzību. Pētījumā bija iekļauti tikai tie pacienti, kas atnāca uz atpakaļ saukšanas vizīti (follow-up). Nepieciešamie pacientu dati tika iegūti no „LatDiane” pētījuma datiem. Pacientu rekrutēšana „LatDiane” pētījumam notika no 2013. gada līdz 2016. gadam, bet uz atpakaļ saukšanas vizīti (follow-up) pacienti tika aicināti pēc 3-6 gadiem. Datu apstrādei izmantotas programmas IMB SPSS Statistics v.26. Rezultāti: Kopā pētījumā piedalās 121 persona, no tiem 52 vīrieši (43,8%) un 68 sievietes (56,2%). Vidējais vecums 36,7 gadi (SD 13,1 gads). Sievietēm vidējais vecums 38,1 gads (SD 14,2 gadi), vīriešiem vidējais vecums 34,9 gadi (SD 11,3 gadi). Vidējais diabēta stāžs 18,0 gadi, SD 11,8 gadi. 24 personām mikroalbuminūrija (19,8%), 3 personām (2,5%) makroalbuminūrija un 2 personām (1,7%) terminālā nieru mazspēja. Neproliferīva retinopātija ir14 personām (11,6%), proliferatīvā 37 personām (30,6%). Kardiovaskulārās slimības ir 9 personām (7,4%), attiecīgi 112 personām (92,6%) nav. Vidējais BDI punktu skaits iestājoties 8,3 (SD 7,7 punkti). Viegla depresija ir 21 personai (17,4%), smaga depresija 20 personām jeb 16,5%. Lielākajai daļai cilvēku depresijas pakāpe follow-up vizītē nemainījās (kopā 85 personā), pasliktinājās situācija 20 personām, pārējām bija uzlabojums, jo depresijas klase samazinājās (16 personām). Izmaiņām BDI punktu skaitā 3-6 gadu laikā (BDI starpībai) nebija atrastas statistiski nozīmīgas saistības ar komplikāciju progresiju (p=0,165). Depresijas pakāpei rekrutēšanās vizītē nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas ar nefropātijas progresiju un retinopātijas progresiju (p=0,719 un p=0,449). Depresijas pakāpei ir statistiski nozīmīga asociācija ar KVS progresiju (p=0,021). Depresijas pakāpei follow-up vizītē nepastāv statistiski nozīmīgas asociācijas ar nefropātijas progresiju (p=0,608), retinopātijas progresiju (p=0,114) un KVS gadījumā asociācijas arī nav (p=0,315). Secinājumi: Izmaiņas BDI punktu skaitā neietekmē komplikāciju progresiju. Smagāka depresijas pakāpe rekrutēšanas vizītē ietekmē kardiovaskulāras slimības progresiju, bet follow-up vizītē neietekmē nevienu no komplikāciju progresijām. Ir nepieciešami turpmākie pētījumi ar lielāku pacientu skaitu.