6533b851fe1ef96bd12a9c6c

RESEARCH PRODUCT

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā

Ilze Legzdiņa

subject

Politikas zinātne (politoloģija)

description

Pēc neatkarības atgūšanas visas trīs Baltijas valstis, to aizsardzības sistēmas un bruņotie spēki faktiski bija vienādās pozīcijās. Pēc Krievijas karaspēka izvešanas no šo valstu teritorijām izveidojās jauni apstākļi, jauna drošības vide, kurā tās varēja atļauties brīvāk definēt savas ārējās un drošības politikas. Tā kā tās bija visām trijām valstīm līdzīgas un tāpat arī mērķis – integrēties Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās – tad tas noteica it kā jauna sadarbības posma Baltijas valstu starpā aizsākšanos. Lai kļūtu par NATO dalībvalsti, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mērķu īstenošana vislielākajā mērā bija saistīta ar aizsardzības sistēmu un bruņoto spēku attīstīšanas nepieciešamību, taču to ierobežoja resursu un pieredzes trūkums, un tas lika apvienot spēkus reģionālā sadarbībā. Tomēr sadarbība noritēja ar mainīgām sekmēm, jo katru no valstīm vadīja sacensības gars un vēlme izvirzīties priekšgalā. Tiklīdz kādai no valstīm izvirzīto kritēriju izpildē sāka veikties labāk un tā saņēma arī uzslavas no citiem starptautiskās politikas dalībniekiem, tā saasinājās konkurence to starpā, ko var izskaidrot ar vēlmi īstenot nacionālās intereses. Eksperti skaidrojumus rod arī triju tautu pārāk lielajās kultūras, tradīciju un senās vēstures atšķirībās. Darbā Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā tiek aplūkota no trīs aspektiem: tiek aprakstīti iecerētie un īstenotie militārie projekti, tāpat arī atspoguļota politiskās elites retorika un visbeidzot analizēti triju Baltijas valstu militāri stratēģiskie dokumenti. Ņemot vērā, ka Lietuvas, Igaunijas un Latvijas aizsardzības sistēmas bija līdzīgas, bet būtiskas atšķirības tajās sāka iezīmēties jau pēc integrēšanās NATO, tad uzsvars tiek likts uz pēdējo, spēkā esošo militāro stratēģiju analīzi un salīdzinājumu. Darbs ir strukturēts četrās nodaļās, un minētie sadarbības analīzes aspekti ir pamatoti ar teorētisko materiālu. Jāatzīmē, ka ar Baltijas valstīm kursa darbā tiek saprastas trīs Baltijas valstis – Igaunijas, Latvija un Lietuva. Savukārt, tiek apskatīts laika periods, sākot no 1995./1996.gada.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/22785