6533b852fe1ef96bd12aa6ac
RESEARCH PRODUCT
Sociāla faktora ietekme uz Hartinga strupastes Microtus hartingi uzvedību atklātā lauka testā
Ksenija Pankratjevasubject
sociālie faktoristressMicrotus hartingipēcnācēju uzzvedībaBioloģijastrupastesdescription
Stress ir viens no vissvarīgākajiem vides faktoriem, kas var ievērojami mainīt indivīda uzvedību un noteikt viņa spējas pielāgoties videi. Šobrīd liels petījumu skaits ir vērsts uz stresa izraisošiem faktoriem, kuri sāk iedarboties uz īpatņi pēc dzimšānas. Maģistra darba ietvāros tika izpetīts kāda ietekme ir mātes sociālam stresam uz pēcnācēju fenotipu. Darbs tika veikts no 2018.gada 1. augusta līdz 2020.gada 1. martam. Eksperimentos tika izmantotas Hartinga strupastes pasuga Microtus hartingi lydius, kas dabīskos apstākļos veido monogāmas attiecības un ilgtermiņa sociālas saites. Tika veidotas komunālas grupas ar radnieciskām un neradnieciskām mātītēm. Lai novertētu pēcnācēju uzvedību tika izmantots atklata lauka tests un salidzināti uzvedības radītāji: lokomocija (horizontālā aktivitāte), nekustīgums, pirmā pieeja pie barības trauka, stājas: pret sienu un bāzes mājiņu, stāja bez atbalsta (vertikālā aktivitāte), dzīvnieku emocionalitāte (urināciju, defekaciju skaits), priekšmētu izpēte. Pēc petijumā iegūtiem rezultātiem tika novērotas būtiskas izmaiņas Hartinga strupastu uzvedība atklātā lauka testā atkarībā no tā, kādās grupās (poligīnās vai monogāmās) tās tika piedzimušas. Petījuma rezultāti rāda, ka radnieciskās mātītes izjūt specigāko stresu neka grupās, kas sastāv no neradniecīskām mātītēm. Tomēr sociāli bagātinātā vidē turpmāka dzīvē spēj mazināt stresa izraisītas uzvedības pārmaiņas.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2022-01-01 |