6533b852fe1ef96bd12ab18d

RESEARCH PRODUCT

Krūts vēža ķirurģiskās ārstēšanas rezultāti dažāda vecuma kategoriju sievietēm atkarībā no audzēja molekulārā apakštipa

subject

description

Problēmas aktualitāte. Visā pasaulē krūts vēzis ir visbiežākais ļaundabīgo audzēju veids sievietēm. Krūts vēža molekulārais apakštips ir galvenais faktors, kas nosaka sistēmiskās terapijas veidu, bet mazāk uzmanības tika veltīts molekulāra apakštipa ietekmei uz ķirurģiskās terapijas rezultātiem sievietēm dažādās vecuma kategorijās.Pētījuma mērķis. Izvērtēt krūts vēža dažādu ķirurģiskās ārstēšanas veidu rezultātus atkarībā no audzēja molekulārā surogātapakštipa dažāda vecuma kategoriju sievietēm. Materiāli un metodes. Pētijums ir retrospektīvs. Tika analizētas Latvijas Onkoloģijas centrā ārstētas 347 pacientes ar krūts vēzi. Pacientes bija sadalītas trīs vecuma grupās (61). atkarībā no operācijas veida un molekulārā surogātapakštipa.Datu statistiskā analīze, apkopošana, tika veikta izmantojot - MC Office Excel; IBM SPSS Statistics 22.0. Rezultāti. Pētījumā iekļauto pacienšu vidējais vecums bija 56 gadi. Hormonpozitīvie audzēji kopumā sastādija - 62,2% ;luminālais A – 66 (19,0%),luminālais B 150 (43,2%) pacientēm. HER-2 pozitīvais - 65 (18,7%), trīskārši negatīvais molekulārais apakštips – 66 (19,0%) pacientēm.Mastektomija tika veikta – 173 (49,8%) un krūts saglabājošā operācija - 174 (50,1%) pacientēm. Jaunāka gadagājuma pacientēm (līdz 50 gadu vecumam) ar lumināliem molekulāriem apaštipiem, kopējās dzīvildzes un no slimības brīvās dzīvildzes rādītāji statistiski būtiski neatšķirās, atkarībā no operācijas apjoma, bet lielākoties tie bija labāki pēc krūts saglabājošas operācijas. Pacientēm ar HER-2 un trīskārši negatīvo molekulāro apakštipu, kopējās dzīvildzes rādītāji statistiski būtiski neatšķirās atkarībā no operācijas apjoma, savukārt no slimības brīvā dzīvildze bija garāka pēc krūts saglabājošas operācijas. Savukārt vecāka gadagājuma pacientēm (pēc 61 gada vecuma), kopējās dzīvildzes rādītāji bija labāki pēc krūts saglabājošas operācijas; no slimības brīvā dzīvildze pacientēm ar HER-2 – statistiski neatšķirās atkarībā no operācijas apjoma, ar trīskāršī negatīvo molekulāro apakštipu - bija garāka pēc mastektomijas. Secinājumi: krūts vēža pacienšu kopējā dzīvildzes un no slimības brīvās dzīvildzes rādītāji atkarībā no molekulāra surogātapakštipa un operācijas apjoma parādīja, ka abas operāciju metodes ir vienādi drošas. Kā arī mūsu pētījuma rezultāti arstiprināja hipotezi, ka jaunāka, tā arī vecāka gadagājuma pacientēm ar potenciāli agresīviem (HER-2, trīskārši negatīvs) molekulāriem surogātapakštipiem abas operāciju metodes ir drošas, un krūts saglabājoša operācijas rezultāti ir pat labāki, nekā mastektomijas. Tas liecina par to, ka ne jauns vecums ar potenciāli agresīvāku slimības gaitu, ne potenciāli agresīvakais molekulārais apakštips nav kontrindikācija krūts saglabājošai operācijai, un apstiprina, ka ne vecums, ne molekulārais apakštips nedrīkst ietekmēt operācijas veida izvēli.