6533b852fe1ef96bd12abb50
RESEARCH PRODUCT
Arteriālās oklūzijas ietekme uz ādas mikrocirkulāciju
Anastasija Caicasubject
išēmijatermālā attēlveideoklūzijahiperspektrālā attēlveidekapilārās asinisBioloģijadescription
Mikrocirkulācijas gultne ir uzskatāma par asinsrites sistēmas svarīgāko posmu-pateicoties kapilāriem, jo tie tiešā veidā nodrošina audu apgādi ar signālvielām, gāzēm un uzturvielām, aizvada no audiem metabolisma galaproduktus un nodrošina imūnšūnu piekļuvi (Tuma et al., 2008). Līdz ar to mikrocirkulācijai ir izšķirošā loma audu normālā funkcionēšanā(Ince, 2005). Mikrocirkulācijas traucējumi tiek novēroti pie dažādām saslimšanām – hipertensijas, diabēta, sepses u. c. Šo mehānismu traucējumu izpēte ir svarīgs priekšnoteikums jaunu diagnostikas un terapijas metožu izstrādē. Tāpēc šis maģistra darbs ir veltīts inducētas išēmijas izmaiņu izvērtēšanai. Darba mērķis ir izpētīt arteriālās oklūzijas un tās izraisītās išēmijas ietekmi uz ādas mikrocirkulāciju. Darba uzdevumi bija ( 1)Izvērtēt ceļgala ādas transkutāno gāzu un temperatūras izmaiņas arteriālās oklūzijas un postokluzīvās hiperēmjas laikā fiziski veselām izmeklējamajam personām; (2)Izvērtēt maza apjoma audu arteriālas oklūzijas ietekmi uz okludētās gultnes kapilāro asiņu bioķīmiskajiem parametriem un ādas hiperspektrālo parametru izmaiņām un (3) Hiperspektrāli un spektrofotometriski izvērtēt ceļgala ādas hemoglobīna piesātei ar skābekli oklūzijas modeļeksperimenta laikā. Darbā tika iekļauti trīs pilotpētījumi, kuros kopumā piedalījās 40 voluntieri vecumā no 18 līdz 43 gadiem. Darba gaitā tika secināts, ka (1) Pārtraucot audiem asins apgādi, kapilāro aisiņu skābekļa līmenis sasniedz minimu jau oklūzijas pirmajās piecās līdz sešās minūtēs , turpretim ogļskābās gāzes graduāls pieaugums turpinās visu oklūzijas laiku.; (2) Oklūzijas piecpadsmitajā minūtē tiek novērota audu išēmijai raksturīga bufersistēmu jonu daudzuma samazinājums un acidoze ; (3) Miera apstākļos ādā, dāžādās ķermeņa vietās, ir vērojamas būtiskas hemoglobīna piesātes ar skābekli atšķirības, visaugstākās SaO2 vērtības ir vērojamas nematainā ādā ar bagātīgu arteriovenozo anastamožu īpatsvaru un (4) postokluzīvās reaktīvās hiperēmijas laikā ar termogrāfijas palīdzību var novērot perforējošo artēriju apgabalus un novērtēt to reperfūziju, kas sniedz priekšstatu par personas individuālo audu asinsapgādes atjaunošanās mehānismu, jo perforasomu blīvums un novietojums starp personām variē.
| year | journal | country | edition | language |
|---|---|---|---|---|
| 2019-01-01 |