6533b852fe1ef96bd12abbc5

RESEARCH PRODUCT

Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības

subject

description

Bakalaura darba tēma: “ Pusaudžu sociāli emocionālās veselības un skolas trauksmes rādītāju sakarības”. Darba mērķis: noskaidrot sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni. Pētījuma jautājums: vai pastāv sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni? Metode: kvantitatīvais pētījums, kurā piedalījās 78 respondenti – pusaudži vecumā no 14 – 16 gadiem. Izmantotais instrumentārijs: sociāli emocionālās veselības aptauja (Social Emotional Health Survery) (Furlong, 2014; aprobācija latviešu valodā, Timofējeva 2016; Kņaze, 2017) un skolas trauksmes tests (Childrens Scchool Questionniere) (Philips,1978; tulkojums latviešu valodā Zalcmane, 2004). ASV zinātnieks un psihologs Maikls J. Furlongs ar autorgrupu veicot ilgtermiņa pētījumus vairāk kā 10 gadus, ir izstrādājis un izveidojis konstruktu Covitality, ar kura palīdzību ir iespējams paredzēt/ prognozēt pusaudžu un jauniešu sociāli emocionālo veselību (SEV) (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). SEV aptauja ir instruments, ar kura palīdzību iespējams prognozēt, izzināt pusaudža dzīves kvalitātes, panākumu, labizjūtas un labklājības līmeni gan tagadnē, gan nākotnes perspektīvā. Lai šis process noritētu veiksmīgi un tiktu sasniegts vēlamais rezultāts, nozīmīga loma tajā ir gan ģimenes, gan skolas (skolotāju) atbalstam un pozitīvam novērtējumam (Lenzi, Furlong, Dowdy & Sharkey, 2015). Sociāli emocionālās veselības modelis tika izveidots, lai veicinātu indivīda psiholoģisko attīstību, kas saistās ar: pozitīviem uzskatiem un pārliecību par sevi, uzticēšanos citiem, emocionālo kompetenci un dzīvotspēju/ iesaistīšanos dzīvē (Furlong, 2014). Lai atbildētu uz pētījuma jautājumu: vai pastāv sakarības starp pusaudžu sociāli emocionālo veselību un skolas trauksmes līmeni, tika veikta Spīrmena korelāciju analīze. Pēc Spīrmena korelācijas koeficienta aprēķināšanas sociāli emocionālajai veselībai un skolas trauksmes līmenim, var secināt, ka korelācija pastāv, jo iegūtie rezultāti liecina par to, ka, jo augstāka ir skolēnu sociāli emocionālās veselības rādītāji, jo zemāks ir skolas trauksmes līmenis un otrādi. M.Dž. Furlongs savos pētījumos sociāli emocionālo veselību aplūko kopā ar tādiem rādītājiem kā akadēmiskie sasniegumi; rādītājiem, kas nosaka, cik droši indivīds jūtas mācību vidē; vienaudžu emocionālo un fizisko agresiju; psiholoģisko distresu; trauksmi; depresiju; subjektīvo apmierinātību ar dzīvi u.c. Furlongs savos pētījumos ir pierādījis to, ka sociāli emocionālā veselība negatīvi korelē gan ar skolas trauksmi, gan sociālo distresu, gan emocionālo un fizisko vardarbību skolā, depresiju u.c. (Furlong, 2014; Lenzi, Furlong et.al., 2015) Atslēgvārdi: sociāli emocionālā veselība, trauksme, skolas trauksme, sociālās kompetences, emocionālā inteliģence, pusaudžu sociāli emocionālā attīstība.