6533b853fe1ef96bd12ac557

RESEARCH PRODUCT

Sērošanas pieredze vecākiem pēc bērna zaudējuma saistībā ar savstarpējām attiecībām un sociālo atbalstu

subject

description

Pētījumam tika izvirzīti divi mērķi: 1) noskaidrot, kādas ir sakarības starp vecāku sērošanas izpausmēm pēc bērna zaudējuma, apmierinātību ar partnerattiecībām un sociālo atbalstu; 2) kādas ir sakarības starp vecāku sērošanas izpausmēm, apmierinātību ar partnerattiecībām, sociālo atbalstu un zaudētā bērna dzimumu, bērna vecumu nāves brīdī, laiku kopš bērna nāves, citu bērnu esamību ģimenē, mātes vecumu. Pētījumā piedalījās 37 mātes, kuras bija zaudējušas bērnu un pētījuma laikā ir bijušas sērās jau vairāk kā vienu gadu. Pētījumā tika izmantotas 4 aptaujas: Traumatisko sēru aptauja (Inventory of Traumatic Grief, Prigerson, Selby & Jacobs, 2001), ko Latvijā ir adaptējusi K. Maslovska (2005), Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The New Marital Satisfaction Scale, Blum & Mehrabian, 1999), adaptējusi I. Mizāne (2006), Daudzdimensionālā sociālā atbalsta skala (Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Zimet, Dahlem, Zimet & Farley, 1988), adaptējusi S. Voitkāne (2001), un vispārējo demogrāfisko datu aptauja, kas ieter informāciju par pētījuma dalībniekiem, kā arī datus par zaudēto bērnu. Kopumā var secināt, ka dotajā pētījumā sērošanas, apmierinātības ar partnerattiecībām, uztvertā sociālā atbalsta rādītāji ir pietiekami atšķirīgi, un kopējā izlasē neparādās statistiski nozīmīgas sakarības. Tendenču līmenī pastāv negatīva korelācija starp sērošanas separācijas distresu un apmierinātību ar partnerattiecībām. Pozitīva korelācija pastāv starp apmierinātību ar attiecībām un uztverto sociālo atbalstu no ģimenes un draugiem, kā arī kopējo sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīga pozitīva korelācija ir starp bērna vecumu nāves brīdī un sērošanas izpausmēm. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija ir starp laiku kopš bērna nāves un separācijas distresu, uztverto sociālo atbalstu no citiem profesionāļiem, atbalsta vai pašpalīdzības grupām, uztverto kopējo sociālo atbalstu. Statistiski nozīmīga negatīva korelācija ir starp mātes vecumu un sociālo atbalstu no citiem profesionāļiem, atbalsta vai pašpalīdzības grupām. Negatīva korelācija ir starp citu bērnu esamību ģimenē un uztverto sociālo atbalstu no profesionāļiem vai atbalsta grupām. Tendenču līmenī pozitīva korelācija ir starp citu bērnu esamību ģimenē, uztverto sociālo atbalstu no ģimenes. Rezultāti parāda, ka bērna vecums nāves brīdī, pagājušais laiks kopš bērna nāves prognozē sērošanas izpausmes mātēm pēc bērna zaudējuma. Atslēgas vārdi: sēras, bērna zaudējums, partnerattiecības, sociālais atbalsts