6533b853fe1ef96bd12ac580

RESEARCH PRODUCT

Skolotāju autonomijas izjūtas, pašefektivitātes un emocionālās izdegšanas saistība attālināto mācību situācijā

Lūcija Kalniņa

subject

emocionālā izdegšanaskolotāju pašefektivitātePsiholoģijaskolotāju autonomijaārkārtas attālinātā mācīšana

description

Šī pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt savstarpējās saistības starp skolotāju autonomijas izjūtu, skolotāju pašefektivitāti un emocionālo izdegšanu skolotājiem, kuri strādā attālināti ārkārtas situācijas laikā. Pētījums tika veikts divās daļās – kvalitatīvajā un kvantitatīvajā. Pētījuma kvalitatīvajā daļā piedalījās 23 vispārizglītojošo skolu skolotāji, savukārt, kvantitatīvās daļas respondenti bija 205 vispārizglītojošo skolu skolotāji, kuri valstī noteiktajā ārkārtas situācijā mācības pasniedz attālināti. Kvalitatīvajā daļā fokusgrupas skolotāji atbildēja uz četriem atvērtiem jautājumiem par savām izjūtām strādājot attālināti. Kvantitatīvajā daļā tika izmantotas trīs aptaujas - Skolotāju autonomijas skala (TAS, Pearson & Hall, 1993), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros, Norvēģu skolotāju pašefektivitātes skala (NTSES, Skaalvik & Skaalvik, 2007; adaptējusi Virse, 2015) un Maslačas izdegšanas aptauja – Vispārīgā aptauja (MBI-GS, Maslach, Jackson & Leiter, 1996; adaptējusi Caune, 2004). Pētījuma kvalitatīvās daļas rezultāti norāda, ka skolotāju fokusgrupā, raksturojot savas izjūtas strādājot attālināti ārkārtas situācijas laikā, visbiežāk pieminētās satura vienības atbilst emocionālās izdegšanas izsīkuma kategorijai, kā arī tika secināts, ka lielākā daļa no satura vienībām minētas negatīvā kontekstā. Kvantitatīvās daļas rezultāti liecina, ka pētāmajā skolotāju izlasē pastāv saistības starp skolotāju autonomijas, skolotāju pašefektivitātes un emocionālās izdegšanas faktoriem. Pētījuma skolotāju izlasē skolotāju autonomijas faktoru - mācību programmas noteikšanas autonomija prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā disciplīnas saglabāšana, sadarbība ar kolēģiem un vecākiem, tikt galā ar pārmaiņām un izaicinājumiem, kā arī emocionālas izdegšanas faktori, izsīkums un profesionālā efektivitāte. Savukārt, vispārējo mācīšanas autonomiju prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā disciplīnas saglabāšana, tikt galā ar pārmaiņām un izaicinājumiem, kā arī emocionālas izdegšanas faktors profesionālā efektivitāte. Balstoties uz kvalitatīvās analīzes rezultātiem, tika noskaidrots, ka emocionālās izdegšanas faktoru – izsīkums prognozē tādi skolotāju pašefektivitātes faktori, kā izglītības pielāgošana individuālām skolēna vajadzībām, sadarbība ar kolēģiem un vecākiem, kā arī skolotāju autonomijas faktors – mācību programmas noteikšanas autonomija.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55744