6533b853fe1ef96bd12ad9e6

RESEARCH PRODUCT

Delīrija riska mazināšanas pasākumi pacientiem ar gūžas kaula kakliņa lūzumu intensīvās terapijas nodaļā

Aleksandrija Poluņina

subject

gūžas kaula kakliņa lūzumsdelīrija riska mazināšanas pasākumidelīrijsintensīvā terapijaMedicīna

description

Pētījuma tēma ir “Delīrija riska mazināšanas pasākumi pacientiem ar gūžas kaula kakliņa lūzumu intensīvas terapijas nodaļā”. Pēcoperācijas delīrijs ir bieži sastopams lielās ķirurģiskās operācijās. Delīrija attīstība ievērojami palielina nāves risku, ārstēšanas ilgumu, var novest pie pacientu invaliditātes un paaugstina veselības aprūpes izmaksas. Visbiežākā komplikācija, kas ir saistīta ar gūžas kaula kakliņa lūzumiem ir delīrijs. Tas padara delīriju par milzīgu slogu pacienta veselībai un veselības aprūpes sistēmai kopumā. Latvijā ir vērojama sabiedrības novecošanās – palielinās vecu iedzīvotāju īpatsvars. Epidemioloģiskie dati parāda pieaugošu gūžas lūzuma incidenci līdz ar populācijas vecuma palielināšanos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, delīrija riska mazināšanas pasākumus pacientiem ar gūžas kaula kakliņa lūzumu intensīvās terapijas nodaļā. Pētījuma uzdevumi ir : 1. Analizēt un apkopot darbam atbilstošo literatūru par delīrija riska mazināšanas pasākumiem pacientiem ar gūžas kaula kakliņa lūzumu intensīvās terapijas nodaļā; 2. Analizēt B. Nūmenas māszinības teoriju, saistībā ar darba tēmu; 3. Izveidot intervijas jautājumus; 4. Intervēt māsas; 5. Apkopot un analizēt iegūtos datus; 6. Izstrādāt secinājumus un rekomendācijas Pētījuma jautājums - Kādi ir delīrija riska mazināšanas pasākumi pacientiem ar gūžas kaula kakliņa lūzumu intensīvas terapijas nodaļā? Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika izvēlēta kvalitatīva pētījuma metode. Pētījuma instruments ir intervija ar 8 jautājumiem. Rezultātā iegūtie dati liecina par to, ka lielākā daļa respondentu savā darba pieredzē intensīvās terapijas nodaļā biežāk ir saskarušies ar pacientiem pēcoperācijas periodā. Puse no respondentiem savā atbildē neminēja dezorientāciju, ka delīrija izpausmi. Lielākā daļa respondentu standartizētas skalas savā darbā nepielieto. Par galveno nefarmakoloģisko metodi respondenti uzskata komunikāciju ar pacientu. Uzsvars tiek likts uz sedatīvo medikamentu pielietošanu (antipsihotiķi, benzodiazepīni,opioīidi) delīrija ārstēšanā, ka arī, lielāka daļa no respondentiem uzskata, ka pacientu ir nepieciešams piefiksēt delīrijā gadījumā.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/54089