6533b854fe1ef96bd12ae42f

RESEARCH PRODUCT

Avastin intravitreālo injekciju efektivitāte vecuma makulas deģenerācijas mitrās formas ārstēšanā

subject

description

Problēmas aktualitāte. Vecuma makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais akluma cēlonis pasaulē pēc 50 gadu vecuma. Jau vairākus gadus pacientiem Latvijā ir iespējams saņemt vismūsdienīgāko vecuma makulas deģenerācijas mitrās formas ārstēšanu, intravitreāli ievadot asinsvadu endotēlija augšanas faktora inhibitorus (antiVEGF), bet līdz galam nav skaidrs, cik daudz un cik bieži būtu vēlams to darīt. Tāpēc joprojām notiek pētījumi, lai salīdzinātu preparātu efektivitāti, injekciju ievadīšanas biežumu un indikācijas. Darba mērķis. Salīdzināt pacientu grupas ar vecuma saistītu makulas deģenerāciju, kuriem bija pielietota ārstēšana ar dažādu injekciju skaitu un izvērtēt anti - VEGF Avastin efektivātāti. Materiāli un metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika analizēti 30 pacientu dati, kas tika iegūti no Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra ambulatorajām kartēm. Pacienti saņēma intravitreālās Avastin injekcijas laika posmā no 2006. – 2015. gadam. Rezultāti: Vislielāka incidence ar vecuma makulas deģenerāciju no 70-89 gadu vecumā, tā sastopama aptuveni 73%, taču vecuma diapazons no 60-69 gadu vecuma sastopams tikai 10%. Otra lielākā incidence – 16%, ir vērojama vecuma grupā no 90-99 gadiem. Vidējais pacientu vecums bija 81 gads. Saslimstība starp dzimumiem, pētītāja populācijā sievietēm vecuma makulas deģenerācijas incidence ir 63% savukārt vīriešu populācija aizņem tikai 37%. Pētījumā VMD tiek konstatēta ne tikai vienā acī, bet arī abās acīs. Lielākai daļai - 22 pacientiem vai 73% vienā acī, taču 27% vai 8 pacientiem tiek skartas abas acis. Intravitreālas injekcijas tika ievadītas 38 acīs no 60 acīm. Visbiežāk 34% gadījumu intervāls starp injekcijām vienā acī bija 6-10 nedēļas, 14% gadījumu intervāls bija 16-20 nedēļas, 11% bija 1-5 nedēļas, 8% bija 11-15 un 9% bija 21-25 nedēļas. Visgarākais intervāls no 86-90 nedēļu laikā sastopams tikai 1%. 16. Pētot 38 acis, pēc terapijas redzams, ka 21% gadījumos sasniegta redzes asuma stabilizācija. Paaugstināts intraokulārais spiediens tika konstatēts 11% gadījumos. 89% intraokulārais spiedienas bija normāls (no 10- 21 mmHg). Pēc terapijas normāls spiediens 97% gadījumos un tikai 3% gadījumos tika konstatēts paaugstināts intraokulārais spiediens. Secinājumi: Saslimšanas biežums ar mitro vecuma mākulas deģenerāciju pieaug līdz ar vecumu. Pēc intravitreālas Avastin injekcijas saņemšanas, var sasniegt redzes uzlabošanos vai procesa stabilizāciju. Intravitreālu injekciju veikšana nepaaugstina intraokulāro spiedienu. Laika intervāla biežums un injekciju skaits ietekme uz terapijas efektivitāti. Jo vieglāka slimības gaita, jo labāk var sasniegt redzes asuma uzlabošanos. Ārstēšanas rezultāts ir atkarīgs no slimības formas un stadijas.