6533b854fe1ef96bd12ae483

RESEARCH PRODUCT

Postoperatīvas neiropātijas pēc v.saphena magna vai saphena parva ekstirpācijas vai ablācijas

subject

description

Mūsdienās HVM ir plaši izplatīta un rada ne tikai medicīniskas,bet arī kosmētiskas problēmas,kā dēļ, sevišķi sievietes,vēršas pēc ķirurģiskas palīdzības.Šobrīd pieejamās mazinvazīvās ārstēšanas metodes,salīdzinot ar flebektomiju,tiek asociētas ar mazāk blakus parādībām un komplikācijām.Tomēr viena no iespējamajām un smagākajām komplikācijām-apakšējo ekstremitāšu nervu bojājuma radīta neiropātija,iespējama visu ārstēšanas metožu rezultātā,lai gan parasti tiek asociēta ar v.saphena magna vai v.saphena parva ekstirpāciju vai ablāciju.Mērķis:noskaidrot neiropātiju biežumu dažādu HVM ķirurģiskās ārstēšanas metožu gadījumā.Materiāli: Prospektīvs pētījums.Pacienti tika sadalīti grupās atkarībā no veiktās ārstēšanas metodes-flebektomija,termiska vēnu ablācija ar 1940 nm lāzeru un 1470 nm lāzeru,vēnu ablācija ar netermisku n - butil cianoakrilāta līmi (VenaSeal (Medtronic™).Pacientiem pirms operācijas periodā un mēnesi pēc operācijas tika novērtēta dzīves kvalitāte izmantojot Venous Clinical Severity Score anketu un veikts n. saphenous, n. suralis, n. peroneus, n. peroneus superficialis un n. tibialis neirogrāfijas izmeklējums abām kājām, lai pārliecinātos vai pacientam nav to bojājums.Rezultāti: Kopā tika analizēti 40 pacienti.25% pacientiem veica flebektomiju,27,5% pacientiem veica EVLA ar 1940 nm lāzeru, 22, 5% - ar 1470 nm lāzeru, 25% veica vēnu slēgšanu ar bioloģisko līmi.No visiem pacientiem 52,5% tika operētā labā kāja, bet 32,5% kreisā kāja,15% gadījumā operācija tika veikta abās kājās.70% pacientu tika operēta v.saphena magna,bet 7,5%-v.saphena parva.22,5% pacientiem tika operētas abas vēnas. 35% no visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem tika konstatēta neiropātija vienu mēnesi pēc operācijas veiktajā neirogrāfijas izmeklējumā.Apkopojot rezultātus par biežāk skartajiem nerviem mūsu pētījumā, ir redzams, ka visbiežāk-22,5% gadījumā impulsa vadīšanas ātrums ir samazinājies n.saphenous dextra,10%-n.saphenous sinistra,7,5%-n.suralis sinistra un 2,5%-n.suralis dextra.70% pacientu, kuriem tika veikta flebektomija, postoperatīvajā periodā konstatēja neiropātiju. 27,27% pēc EVLA ar 1940 nm diodu lāzeru un 44,44% pēc EVLA ar 1470 nm diodu lāzeru, tika objektīvi pierādīta postoperatīvas neiropātijas esamība. Postoperatīva neiropātija netika novērota nevienam, kurš saņēma ārstēšanu ar n – butil cianoakrilāta jeb bioloģisko līmi. Secinājumi: Pētījumā iegūtie rezultāti parādīja, ka biežāk nervu impulsa pārvades traucējumus pēc ķirurģiskām vēnu operācijām novēro n. saphenous un n.suralis.Mazinvazīvās varikozo vēnu ķirurģiskās ārstēšanas metodes potenciāli rada retākus perifēro nervu bojājumus un tam sekojošas neiropātijas.Termiskas endoluminālas vēnu slēgšanas metodes retāk rada perifēro nervu bojājumus nekā flebektomija,tomēr neiropātijas ir novērojamas arī pēc endovenozas lāzeru ablācijas.vēnu slēgšanas metode ar n - butil cianoakrilāta līmi nerada nervu bojājumu un tam sekojošu neiropātiju.