6533b854fe1ef96bd12aee5d

RESEARCH PRODUCT

Jaunu rinomanometrijas standarta parametru ieviešana un pārbaude

subject

description

Deguna objektīvās izmeklēšanas metožu attīstīšana jo projām ir aktuāls temats. Rinomanometriju var uzskatīt par deguna ventilācijas funkcijas objektīvās novērtēšanas standarta tehniku. Pētījums veikts, lai paplašinātu četru fāžu rinomanometrijas mērījumu pielietojumu un potenciāli dotu ieguvumu funkcionālas deguna izmeklēšanas attīstībā. Materiāli un metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kurā izmantotie materiāli ir skaitliskie dati no aktīvās, priekšējās rinomanometrijas mērījumu datu bāzes, kas veidota Vācijā, Berlīnē “Parkklinik-Berlin Weissensee” slimnīcā. Paraugkopu veido 125 vīriešu un 125 sieviešu pacientu mērījumi, kas veikti pirms un 10 minūtes pēc intranazālas deguna anemizācijas ar 0,1% ksilometazolīna aerosolu, katrā nāsī ievadot divas devas. Pētījumā tika aprēķināta deguna elpošanas jauda reprezentatīvajai elpai gan ieelpā, gan izelpā, gan veselas elpas laikā. Tika noteikta maksimālā jauda minētajos intervālos. Sekojoši, tika aprēķināts ieelpas un izelpas tilpums, deguna elpošanas darbs mJ un mJ/l. Visbeidzot tika aprēķināta kopējā deguna elpošanas jauda kā J/min. Aprēķini veikti Microsoft Excel 2013 programmā un aprēķinu apstrāde veikta IBM SPSS Statistics Version 22.0. Rezultāti: Mērījumu pieraksts ir veikts forsētas elpošanas laikā, ar elpošanas frekvenci 30 elpas/minūtē. Pētījumā noskaidrojām, ka pirms anemizācijas reprezentatīvās ieelpas darbs pēc starpkvartiļu intervāla ir 356 mJ/l un izelpas darbs – 308 mJ/l, savukārt pēc anemizācijas ieelpas darbs ir 264 mJ/l un izelpas darbs – 220 mJ/l. Pētījumā aprēķinātais reprezentatīvās elpas darbs pirms anemizācijas bija 636 mJ/l un pēc anemizācijas – 476 mJ/l balstoties uz 500 mērījumiem. Tika noskaidrots, ka darba vidējo vērtību izmaiņas pēc deguna anemizācijas nav statistiski nozīmīgas (p<0,001). Noapaļojot reprezentatīvās elpas darbu pirms anemizācijas līdz 0,6 J/l, šis rādītājs atšķiras no literatūrā aprakstītās kopējās elpošanas darba (1,0 J/l) parametriem. Tika noskaidrots, ka deguna elpošanas jauda pirms anemizācijas starpkvartiļu reģionā vidēji ir 19,2 J/min, bet 10 minūtes pēc anemizācijas – 14,3 J/min. Šīs vērtības atspoguļo pacienta deguna elpošanas jaudu forsētas elpošanas laikā. Tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp ieelpas un izelpas logaritmisko virsotnes rezistenci un ieelpas un izelpas maksimālās jaudas rādītājiem (p<0,001). Tas apstiprina, ka deguna elpceļu rezistencei ir tieša ietekme uz organisma enerģijas patēriņu. Secinājumi: Nepastāv statistiski nozīmīga atšķirība star darba parametru vidējām vērtībām pirms un pēc deguna dobumu anemizējošu aerosolu lietošanas. Ieelpas darbs ir 1,2 reizes lielāks nekā izelpas darbs. Palielinoties deguna elpceļu rezistencei, palielinās maksimālā elpas jauda. Pašlaik nav zināms, vai rinomanometrijā noteiktā deguna elpceļu darbs un jauda var būt izmantojama visu elpceļu raksturošanai.