6533b854fe1ef96bd12aeea4

RESEARCH PRODUCT

Kardiovaskulāro riska faktoru un slimību profils pacientiem pēc pārciesta cerebrāla infarkta a.cerebri media sinistra baseinā

subject

description

Insults ir viens no vadošajiem nāves cēloņiem pasaulē un vadošais nespējas cēlonis. Pacienta funkcionālā nespēja pēc pārciesta insulta ir daudz būtiskāka salīdzinot ar mirstību, pasliktinot dzīves kvalitāti, izolējot pacientu no sabiedrības un ietekmējot veselības aprūpes izmaksu slogu gan pacientam, gan valstij. Pētījuma mērķis: Noskaidrot cerebrāla infarkta (CI) kardiovaskulāros riska faktorus un slimību profilu, izvērtēt kuri faktori ietekmē CI neiroloģisko iznākumu. Metodika un materiāli: Tika veikts retrospektīvs pētījums Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas arhīvā. Pētāmā populācija: 20. nodaļas pacienti ar diagnozi pēc SKK-10 šifra I63.3- išēmisks insults. No tiem tika atlasīti pacienti, kuriem CI bijis a. cerebri media sinistra baseinā. Tika analizēti tādi kardiovaskulārie riska faktori un slimību profils kā hipertensija, CD, ĀF, aptaukošanās, HSM, Stabila stenokardija un MI. Rezultāti: Tika atlasīti 98 pacienti. 55% bija aterotrombotiskas ģenēzes CI, 41% kardioemboliskas ģenēzes, 3% lakunārs CI. 73% pirmreizējs, 27% atkārtots CI. 47% tika konstatēts viens KV riska faktors, 9% divi, bet vienam 3 KV riska faktori. Vīriešiem MI un stabila stenokardija ir tika konstatēta 4 reizes biežāk salīdzinot ar sievietēm (OR 4.3 95% CI 0.8-21.5 un OR 4.4 95% CI 1.5-13.3). Hipertensija tika diagnosticēta 27 pacientiem, CD diviem, ĀF 16, stabila stenokardija 24, MI 11, HSM 15 pacientiem. Noteikta statistiski nozīmīga asociācija starp kardioembolisku CI un ātriju fibrillāciju (x2(1) =10.96, p=0.001). Izvērtējot kardiovaksulāros riskus un slimību profilu pacientiem ar pirmreizēju un atkārtotu CI, tika noteikts, ka pastāv asociācija starp atkārtotu CI un stabilu stenokardiju (x2 (1) =3.75, p=0.05). Vērtējot NIHSS un mRS vidējās vērtības iestājoties un kardiovaskulāros riska faktorus un slimību profilu, netika atrasta statistiski ticama kardiovaskulāro riska faktoru un slimību profila ietekme uz NIHSS un mRS. Secinājumi: Stabilai stenokardijai un MI ir statistiski nozīmīga asociācija ar vīriešu dzimumu. Ātriju fibrillācija 7 reizes biežāk kardioemboliskas izelsmes CI, salīdznot ar aterotrombotisku CI. Stabila stenokardija ir novērojama 2.6 reizes biežāk atkārtotiem CI, salīdzinot ar pirmreizējiem CI. Tika novērota tendence, ka kardiovaskulārie riski un slimību profils ietekmē neiroloģisko stāvokli, vērtējot pēc NIHSS un mRS. Tika konstatēts ievērojams kardiovaskulāro risku un slimību profila datu trūkums, ko var skaidrot ar nepietiekamu diagnostiku vai grūtībām ievākt anamnēzi pacienta afāzijas dēļ.