6533b854fe1ef96bd12af81a

RESEARCH PRODUCT

Parvovīrusu genoma secību noteikšana indivīdiem ar encefalopātiju

subject

description

Latvijā B19V, HBoV un hPARV4 ir maz pētīti. Citur pasaulē ir atsevišķi ziņojumi, kas saista parvovīrusus B19V, HBoV, hPARV4 ar encefalopātiju, tomēr precīzi mehānismi, kā šie vīrusi iesaistās slimības etioloģijā, nav zināmi. Parvovīrusi pieder pie plašas mazu vīrusu dzimtas Parvoviridae. Tiem ir vienpavediena DNS, genoms ir aptuveni 5-6 kilobāžu garš. Vīrusam nav ārējais apvalks, bet gan vīrusa kapsīds. Šī darba mērķis bija pētīt parvovīrusu B19V, HBoV un hPARV4 iespējamo iesaisti neprecizētas encefalopātijas patoģenēzē. No DNS paraugiem, kas izolēti no 28 pacientu ar neprecizētu encefalopātiju pilnām asinīm un no šūnām brīvas asins plazmas, 6/28 (21,43%) bija B19V pozitīvi, 5/25 (20%) – HBoV pozitīvi, savukārt hPARV4 secības netika konstatētas nevienā no paraugiem (0/28). DNS, kas izdalīta no kontroles grupas, 7 pacientiem ar post-traumatisku encefalopātiju, HBoV secības konstatētas 4/7 (57,14%) gadījumos, bet B19V un hPARV4 netika atrastas nevienā no paraugiem. DNS paraugos, kas izdalīti no 56 post-mortem indivīdu ar encefalopātiju asinīm un smadzeņu audiem (arī pieres un deniņu daivas), 24/56 (43,86%) bija atrastas B19V genoma secības, 10/24 (41,67%) - HBoV, bet 3/56 (5,36%) hPARV4 genoma secības. Kontroles grupā no 59 post-mortem indivīdiem, bez encefalopātijas pazīmēm, B19V specifiskā DNS atrasta 18/59 (30,51%), HBoV – 6/25 (24%), bet hPARV4 specifiskā DNS 2/59 (3,39%) gadījumu. Apkopojot pētījuma rezultātus, var secināt, ka parvovīrusi iespējams ir iesaistīti encefalopātijas patoģenēzē, taču, lai izdarītu vispārinātu secinājumu, nepieciešams palielināt izmeklējamā materiāla apjomu/skaitu.