6533b854fe1ef96bd12af85c

RESEARCH PRODUCT

Epifītisko ķērpju daudzveidība un tās ietekmējošie faktori platlapju koku mežos

subject

description

Platlapju koku mežos ir liela epifītisko ķērpju daudzveidība, taču šādi meži Latvijā ir reti sastopami. Lielākoties epifītisko ķērpju daudzveidība Latvijā ir pētīta aizsargājamās teritorijās, tāpēc zināšanas par ķērpju vispārīgo izplatību ārpus aizsargājamām teritorijām ir niecīgas. Šī pētījuma mērķis bija saprast faktorus, kas ietekmē epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju mežos Latvijā. Epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju koku mežos pētīja divos Latvijas reģionos: Kurzemē un Zemgalē. Kopā 19 mežaudzēs tika konstatētas 68 ķērpju sugas uz 160 apsekotajiem kokiem, kuri pārstāvēja 11 koku sugas. Astoņas no ķērpju sugām (Arthonia byssacea, A. leucopellaea, A, spadicea, A. vinosa, Menegazzia terebrata, Opegrapha vermicellifera, Pertusaria hemisphaerica, Sclerophora peronella) ir iekļautas Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā, no kurām 4 ir sugas, kurām var izveidot mikroliegumus. Pārsteidzoši, ka tikai divas no aizsargājamām sugām ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kas liecina par to, ka grāmatā esošo informāciju nepieciešams atjaunot. Aizsargājamās sugas sastapa 18 no 19 apsekotajām mežaudzēm, bet tikai trīs no tām ir iekļautas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Visvairāk sugu atrada uz Quercus robur stumbriem. Tāda dabisko mežu biotopu indikatorsuga, kā Acrocordia gemmata bija sastopama uz 67% no 11 apsekotajiem Betula pendula kokiem, bet Graphis scripta uz 60% un Arthonia spadicea uz 80% no 51 apsekotā Q. robur koka. Indikatorsugu analīze norādīja būtisku (p<0.05) piederību koku sugām tādām dabisku mežu biotopu indikatorsugām kā A. gemmata – Populus tremula, A. spadicea – Fraxinus excelsior, Chaenotheca ferruginea – Pinus sylvestris, Lecanora chlarotera un Lecidella euphoria – Quercus rubra un Pseudoschismatomma rufescens – Ulmus gabra. No visiem identificētajiem aizsargājamiem ķērpjiem 85.00% (33 no 39 identifikācijām), bet no visiem konstatētajiem DMB indikatorsugu īpatņiem 90.00% (43 no 48 atradnēm) auga ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. NMS ordinācija acīmredzami nodalīja mežaudzes divas grupās, balstoties uz reģioniem, kuros tās atradās. Kurzemē ir lielāka epifītisko ķērpju daudzveidība. Atslēgas vārdi: epifītiskie ķērpji, sugu daudzveidība, platlapju meži, sadrumstalošana, traucējumi, aizsargājamās sugas, aizsargājamās teritorijas, Kurzeme, Baltijas reģions, Latvija.